Hronisks stress spēj ne tikai mazināt tavu produktivitāti un kaitēt pašsajūtai, bet arī veicināt dažādas nopietnas saslimšanas. Pirms sniedzies pēc nomierinošiem preparātiem, veic korekcijas savā ēdienkartē! Atsevišķi pārtikas produkti spēj mazināt trauksmi, stabilizēt cukura līmeni asinīs, līdzsvarot tavu emocionālo reakciju uz notiekošo un uzlabot noskaņojumu.

Zaļo lapu dārzeņi

Atrodoties stresa situācijā, tu vari izjust pastiprinātu kāri pēc neveselīgiem produktiem, taču ilgtermiņā efektīvāku rezultātu tev palīdzēs sasniegt dažādi zaļumi, piemēram, spināti. Dārzeņi satur folskābi – B grupas vitamīnu, kas palīdz smadzenēm ražot dopamīnu – baudu stimulējošu vielu, kas palīdzēs tev saglabāt mieru.

Anglijas zinātnieki konstatējuši, ka cilvēkiem, kuru uzturā ir lielāks daudzums folskābes, ir ievērojami mazāks risks novērot depresijas simptomus nekā tiem, kuru ēdienkartēs šīs vielas trūkst. Savukārt Otago universitātes pētnieki apliecina, ka dienās, kad cilvēks uzņem vairāk augļu un dārzeņu, viņš jūtas mierīgāks un enerģiskāks.

Tītars

Tītara gaļā bagātīgi atrodams triptofāns – neaizvietojama aminoskābe, kas stimulē serotonīna veidošanos. Šī ķīmiskā viela, savukārt, regulē bioloģisko pulksteni, stimulē emocionālo labsajūtu un laimes sajūtu, kā arī līdzsvaro nervu sistēmu. Serotonīna līmeņa regulēšana ir viens no antidepresantu efektiem. Stimulē šo vielu ar veselīgiem produktiem – triptofāns tāpat atrodams riekstos, sēklās, tofu, zivīs, lēcās, graudaugos, pākšaugos un olās.

Auzu pārslas

Arī auzu pārslās atrodamie ogļhidrāti palīdz smadzenēm izstrādāt serotonīnu. Auzu pārslas tāpat būs laba alternatīva, neveselīgajiem ogļhidrātiem, kas atrodami našķos – tie neveicinās glikozes līmeņa celšanos, bet iedarbosies uz organismu pozitīvi.

Jogurts

Tavu stresa līmeni var veicināt arī zarnu baktērijas – smadzenes pastāvīgi apmainās ar signāliem ar dažādiem ķermeņa orgāniem, savstarpēji ietekmējot viens otru. Šī iemesla dēļ stress, piemēram, var radīt kuņģa iekaisumu.

2013.gadā veikts pētījums parāda, ka, iekļaujot uzturā jogurtu ar probiotikām, samazinās smadzeņu aktivitāte zonās, kas atbildīgas par emocijām, tai skaitā stresu. Tā kā jogurts tāpat ir lielisks olbaltumvielu un ogļhidrātu avots, tas būs vērtīgs papildinājums tavai ēdienkartei.

Lasis

Jūtot stresu, tiek stimulēti trauksmes hormoni, piemēram, adrenalīns un kortizols, kas lielā daudzumā spēj būtiski kaitēt tavai veselībai. Omega-3 taukskābes, kas atrodamas lasī un citās treknajās zivīs, palīdz novērst stresa hormonu negatīvo ietekmi. Amerikas Nacionālā Veselības dienesta pētījumā konstatēts, ka, regulāri uzņemot Omega-3 uztura bagātinātājus, nemiers samazinās par 20%.

Mellenes

Melleņu antioksidanti stiprina organismu, uzlabojot tā reakciju uz stresu, kā arī cīnās ar brīvajiem radikāļiem – ķīmiski aktīvām vielām, kas kaitē organismam un veicina stresu. Tāpat mellenes stimulē balto asinsķermenīšu veidošanos, tādējādi stiprinot imunitāti, kam ir būtiska loma cīņā ar stresu. Tāpat neaizmirsti arī par citām svaigajām ogām - zemenēm, avenēm, dzērvenēm, upenēm un citām.

Pistācijas

Pistācijas samazina stresa līmeni, pazeminot asinsspiedienu un sirds ritmu. Tāpat šie rieksti ilgtermiņā stiprina sirds un asinsvadu veselību. Turklāt monotonās darbības ar rokām, riekstus lobot, palīdzēs tev atslābināt saspringto prātu.

Tumšā šokolāde

Daži tumšās šokolādes gabaliņi spēj regulēt stresa līmeni, samazinot stresa hormonu līmeni organismā. Turklāt šokolādē atrodamie antioksidanti palīdz asinsvadiem atslābt, pazemina asinsspiedienu un uzlabo asinsriti, savukārt dažādas dabīgās vielas stimulēs laimes hormona izstrādi. Izvēlies šokolādi, kuras sastāvā ir vismaz 70% kakao.

Piens

Piens ir lielisks D vitamīna avots, tādējādi stimulējot laimes sajūtu un palīdzot novērst paniku un depresiju. Vērtīgas būs arī zivis, olu dzeltenumi un graudaugi.

Sēklas

Linsēklas, ķirbju sēklas un saulespuķu sēklas, tāpat kā dārzeņi, jogurts un zivis, sniegs organismam magniju, kas palīdz regulēt emocionālo līmeni. Tāpat šī vērtīgā viela mazina depresiju, nogurumu un uzbudināmību.