10 biežākās kļūdas, ārstējot saaukstēšanos: Stāsta farmaceite

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Laiku pa laikam paši jūtam un pieredzam, ka kāds no tuviniekiem ir saaukstējies. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību. Bieži vien liekas, ka zinām kā rīkoties, lai simptomus mazinātu, bet vai tā tiešām ir? Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, ārstējot saaukstēšanos, un ko nedarīt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Lai arī kā cenšamies saglabāt veselību, bieži vien saskaramies ar dažādiem saaukstēšanās simptomiem. Īpaši šajā laikā, kad vīrusa izplatība ir straujāka un mūsu imunitāte – vājāka. Saaukstējoties, viena no kļūdām ir pašdiagnostika, kad meklējam un uzstādām sev dažādu slimību diagnozes vai arī ārstējam tikai tos simptomus, kas mūs visvairāk apgrūtina, nepievēršot uzmanību kopējam organisma stāvoklim. Tāpat izplatīta ir domāšana divās galējībās – vai nu saaukstēšanās pāries “pati no sevis” vai arī jāķeras klāt visiem pieejamajiem preparātiem. Arī saaukstēšanās pirmajā dienā bieži vien pieļaujam kļūdas, cenšoties tūlītēji mazināt simptomus un pēc iepriekšējām saslimšanas pieredzēm, izmantojot esošos līdzekļus, pat neizlasot lietošanas instrukciju un nepievēršot uzmanību sastāvā esošajām aktīvajām vielām,” stāsta farmaceite.

1. Karsto dzērienu dzeršana, neiepazīstoties ar to sastāvdaļām

Ierasti sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, atceramies par mājas aptieciņā vai aptiekā pieejamajiem karstajiem dzērieniem, ko izdzeram, pat neapskatoties sastāvā esošās aktīvās vielas atbilstību simptomu ārstēšanai, cerot ātri atvieglot saaukstēšanās simptomus. Tomēr nepārliecināšanās par karstā dzēriena sastāvu ir viena no lielākajām kļūdām – ir karstie dzērieni, kuru sastāvā ir aktīvā viela paracetamols, kas paredzēti temperatūras samazināšanai un tādējādi varam iegūt mānīgu sajūtu par to, ka saaukstēšanās simptomi ir beigušies un pašsajūta ievērojami uzlabojusies. Pirms krūzītē uztaisīt karsto dzērienu, noteikti jāizlasa lietošanas instrukcija, lai būtu droši, ka lietojam to atbilstošu simptomu ārstēšanai.  

Karstos dzērienus ieteicams izvēlēties tādus, kuru sastāvs ir uz augu bāzes, piemēram, ar liepziedu vai aveņu un upeņu lapu ekstraktu, jo to sastāvā nebūs aktīvā viela, kas mazina temperatūru, kad tādas nav. Ja tomēr temperatūra pārsniedz 37,8°C, tad varam izvēlēties tādus karstos dzērienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela paracetamols, kas mazina temperatūru. Karstos dzērienus arī ieteicams lietot trīs reizes dienā, no rīta, pēcpusdienā un vakarā, nav nepieciešams tos dzert ik pēc trīs vai cetrām stundām. Noteikti uzmanība jāpievērš, lai dažādu karsto dzērienu sastāvā nav viena un tā pati aktīvā viela. Bērniem no 12 gadu vecuma var izvēlēties tos pašus dzērienus, ko pieaugušajiem, bet bērniem no 6 gadu vecuma ir speciāli domāti karstie dzērieni.

2. Ibuprofēna un paracetamola vienlaicīga lietošana

Foto: Freepik.com/ Racool_studio

Nereti, jūtoties slikti, meklējam dažādus risinājumus saaukstēšanās ātrai atvieglošanai, taču jāatceras, ka lietot reizē preparātus, kuru sastāvā ir ibuprofēns un paracetamols, nedrīkst un nav vajadzības. Tie ir vienas grupas medikamenti. Ibuprofēns palīdz pret sāpēm, temperatūras pazemināšanu un iekaisumu, savukārt paracetamols – sāpēm un temperatūras mazināšanai. Šeit kā risinājumu jāizvēlas tā aktīvā viela, kas labāk palīdz, taču ne abas kopā, lai netiktu uzņemta tās dubultdeva. Ja tomēr labāk nepaliek, pēc 4 stundām var atkārtoti lietot preparātu.

3. Deguna aerosolu ilgstoša izmantošana

Viens no izplatītākajiem saaukstēšanās simptomiem ir aizlikts deguns, ko bieži vien cenšamies risināt ar dažādiem deguna aerosoliem. To sastāvā parasti ir aktīvā viela ksilometazolīns vai oksimetazolīns, kuru galvenais uzdevums ir sašaurināt asinsvadus, mazinot tūsku. Pirms izvēlēties lietot deguna aerosolus, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko, kas palīdzēs atvieglot simptomus. Piemēram, lai mitrinātu deguna gļotādu, jālieto mitrinošie līdzekļi, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa, savukārt aizliktam degunam ieteicams lietot aerosolus, kuru sastāvā ir aktīvā viela ksilometazolīns, tas mazinās tūsku un sašaurinās deguna asinsvadus. Kā arī nevajadzētu aizrauties ar to biežu lietošanu, lai deguna gļotāda netiktu sausināta un neveidotu organisma pierašanu, lieto tos ne ilgāk par 2 nedēļām vai atbilstoši lietošanas instrukcijai.

4. Pārāk īss iedarbības laiks kakla sāpju preparātiem

Kakla sāpes daudziem cilvēkiem ir grūti panesamas un apgrūtina ikdienu – ēdot, runājot, tāpēc mēdzam izmantot dažādus līdzekļus, lai ātrāk atvieglotu simptomus. Mājas aptieciņa nereti ir bagātīga ar dažādiem speciāliem līdzekļiem kakla sāpēm – tabletēm, aerosoliem, skalojamajiem līdzekļiem u. c., taču svarīgi atcerēties par pareizu preparātu lietošanu. Preparāta aktīvajai vielai jāļauj iedarboties vismaz 20 minūtes, neko nedrīkst uzdzert pa virsu pat tad, ja preparāta garša nav patīkama. Ierasti, no rīta pamostoties, ir jāpadzeras, jāpabrokasto, tad tīram zobus un visbeidzot sekot preparātu lietošana kakla sāpju mazināšanai. Kā arī noteikti seko līdzi, lai dažādu preparātu sastāvā nav viena un tā pati aktīvā viela un netiek uzņemta pārāk liela tās deva.

5. Tautas medicīna pret saaukstēšanās simptomiem

Sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, nereti ķeramies pie tautas medicīnas, visbiežāk – sīpoliem un ķiplokiem. Piemēram, iekaisuma gadījumā tiek lietots ķiploks vai sīpolu uzlējums vai, sajūtot iesnas, kas neļauj brīvi elpot, ķiploku iebāžam aizliktajā degunā. Taču jāatceras, ka tas tikai vēl vairāk kairinās un simptomus nemazinās ātrāk. Ķiploku vai sīpolu kā tautas medicīnas līdzekli var izmantot, piemēram, noliekot to bērniņam pie gultas.

6. Antibiotikas kā pirmais risinājums

Antibiotiku lietošana bez nepieciešamības un ārsta nozīmēšanas ir viena no kļūdām, kas var pasliktināt pašsajūtu un paildzināt slimību, jo antibiotikas cīnās ar baktērijām, bet saaukstēšanos izraisa vīruss. Kā kļūda ir arī nepamatota antibiotiku lietošana, jo tādā veidā tiek apmānītas baktērijas, padarot tās nejūtīgas pret antibiotikām jeb veidojot lielāku organisma rezistenci. Baktēriju rezistenci veicina arī tas, ka, sajūtot simptomu mazināšanos, pārtraucam lietot antibiotikas, samazinot to lietošanas laiku, ko nozīmējis ārsts. Pat pie simptomu mazināšanās, tās ir jālieto visu noteikto periodu, jo, neizārstējot iekaisumu līdz galam, pastāv risks tam pāriet hroniskajā fāzē. Par antibiotiku lietošanu konsultējies ar ārstu, savukārt ar farmaceitu var izrunāt antibiotiku vienlaicīgu lietošanu ar citiem medikamentiem un probiotiķu nepieciešamību. Antibiotikas, kas palikušas pāri, un preparātus ar beigušos derīguma termiņu ir iespējams nodot aptiekās.

7. Došanās ārā pie sliktas pašsajūtas

Bieži dzirdam, ka svaigs gaiss nāk par labu, tāpēc arī saaukstējoties dodamies pastaigās. Taču brīdī, kad mums ir augsta temperatūra, vājums, galvas reiboņi, labāk ir palikt mājās. Nemokiet savu organismu, ļaujiet tam atpūsties un atjaunoties. Atceries, ka vienmēr tā vietā ir iespējams un pat vēlams izvēdināt telpu.

8. Došanās pirtī, vannā vai dušā

Līdzīgi kā ar došanos pastaigās, arī pirms doties uz pirti, vannu vai dušu ir jāpadomā, vai brīdī, kad organismam ir citi uzdevumi, tas ir nepieciešams. Tajā brīdī tiek sildīts deguna blakusdobums, kas var vēl vairāk veicināt iekaisuma attīstību. Ja ir drudzis, karsta duša, vanna vai pirts var, piemēram, radīt apgrūtinātu elpošanu vai paaugstināt ķermeņa temperatūru.

9. Nepietiekama atpūta un miega režīms

Bieži dzirdētais teiciens, ka miegs ārstē, nav nepatiess. Ja pie saaukstēšanās simptomiem turpinām strādāt, darīt ierastās lietas un ignorēt simptomus, mēs neļaujam organismam atpūsties un pagarinām atveseļošanās periodu.  Farmaceite iesaka vienu vai divas dienas atpūsties, lai trešajā varētu atgriezties ikdienā jau jūtoties daudz labāk. Pietiekams daudzums miega ir veselības atslēga.

10. Nedošanās pie ārsta, kad nepieciešams

Saaukstēšanās simptomi ir pazīstama sajūta, tāpēc nereti mēdzam paļauties, ka tūlīt paliks vieglāk. Reizēm ārstēšanās, ievērojot atpūtu, dzerot tējas un karstos dzērienus, nepalīdz un simptomi paliek tikai smagāki – klepus kļūst spēcīgāks, elpošana ir apgrūtināta, temperatūra nekrīt un ir augsta. Tas ir brīdis, kad slimība jau ir progresējusi un kad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai izrunātu simptomus un vienotos par ārstēšanas gaitu. Maziem bērniem ir nopietni jāseko līdzi, viņu simptomu attīstībai, jo organismu ātri var novest pie atūdeņošanās caurejas vai vemšanas gadījumā. Organisma spējas ir rūpīgi jāizvērtē, vai pašu spēkiem spēs tikt galā.