Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv

Ziemassvētku laiks ikkatram jo īpaši saistās ar kopā būšanu, dāvināšanas prieku un svētku burvību. Taču realitātē papildus priekam un pozitīvajām emocijām ...

Kā saglabāt emocionālo līdzsvaru gada tumšajā periodā? Iesaka psihoterapeits

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfē...

Līdzatkarība – kā atkarīgā dzīves virpulī nepazaudēt sevi?

Ikdienā bieži dzirdam stāstus par atkarību, par to, kā cilvēki mēģina no tās atbrīvoties vai joprojām ko lieto, neapzinoties atkarības ietekmi. Nereti viņi cī...

Terapeite: Par ko var liecināt pārlieku biežas dusmas un aizkaitinājums?

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinā...

Psihoterapeits: Sabiedrībā jānormalizē bērna ienākšana ģimenē dažādos veidos, un adopcija ir viens no tiem

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašinā...

Labdien! Man atklāja ģeneralizētu trauksmi. Šobrīd lietoju Spitomin (puse tabletes no rīta un vakarā), Fluanxol (puse tabletes no rīta un vakarā), Citalopram (1/2 tablete no rīta). Lasīju, ka Citalopram nevar lietot kopā ar MAOI, vai Spitomin un Fluanxol pieder pie šīs klases? Un vai kāds no šiem medikamentiem rada arī pieradumu? Paldies!

Atbildes: 1

Vai vēl joprojām Latvijā netiek diagnosticēts UDHS/UDS pieaugušajiem?

Labdien! Redzēju šeit jau pāris jautājumus par šo tēmu, bet, tā kā tie ir nu jau diezgan veci, vēlējos aktualizēt. Vai vēl joprojām Latvijā netiek diagnosticēts UDHS/UDS pieaugušajiem? Un, ja man ir aizdomas par UDS, vai man obligāti jāiet caur ģimenes ārstu vai varu uzreiz pierakstīties pie konkrēta ārsta speciālista, lai sāktu ceļu pie diagnozes saņemšanas? Paldies!

Atbildes: 1

Smaga depresija - ko iesākt?

Labdien! 2 mēnešus atpakaļ neirologs man konstatēja cervikobrahiaļģiju (Miofasciālais sāpju sindroms), jo sūdzējos par sāpēm galvas / kakla aizmugurē. Bija tirpšana, tagad tā kaut kur pazudusi. Neirologs bija izrakstījis antidepresantus, jo biju aizpildījis testu un tur sakrājās daudz punktu, kā arī pirms tam biju pie psihologa, kas pateica, ka man ir smagas depresijas pazīmes un ka viņa nevarēšot palīdzēt, jo ir vajadzīga psihiatra palīdzība. Es nebiju pie psihiatra. Atgriezos pie antidepresantiem, tajā pašā dienā iedzēru pustableti, kā neirologs bija teicis. Pēc pāris stundām es sāku smaidīt, bija nenormāla prieka sajūta, enerģijas pieaugums, par sāpošo kaklu es biju aizmirsis. Tajā pašā dienā man bija nakts maiņa darbā. Viss likās skaisti, nebija gandrīz nekādu sliktu domu, bet bija svīšana un parādījās sausums un neliels pietūkums mutē. Sejas muskuļi bija saspringti. Tomēr tā bija labākā diena manā dzīvē. Arī otrā dienā man vajadzēja uz darbu. Kad es iedzēru pustableti antidepresanta, braucot uz darbu, sapratu, ka kaut kas nav labi. Smaids pazuda, sejas muskuļi apakšā bija saspringtāki, arī naktī ļoti bieži palika slikti. Pats trakākais bija ap 4 no rīta - kad sāku žāvāties, bija ļoti grūti attaisīt muti, bet, kad attaisīju, sajutu ļoti spēcīgas sāpes abu roku tricepsos, bija sajūta, ka tricepsus plēš. Kopš tās nakts es pārstāju lietot antidepresantus. Otrā naktī pēc zāļu atmešanas man bija smaguma sajūta krūtīs, kreisā roka bija ļoti saspringusi, tas pats ar zoda muskuļiem, redze uz brīdi palika sliktāka, blāvāka... Vēl dažas dienas bija nenormāla tirpšana. Pēc tam kādu mēnesi pa lielam ne par ko nesūdzējos, bet aptuveni 2 nedēļas atpakaļ notika tāda kā lēkme, bija slikti, sajūta, ka sirds stipri sitas, redze pasliktinājās, palika blāvāka, bija spēka zudums plecos. Pēc brīža muskuļi bija ļoti saspringti, it īpaši kakla aizmugurē. Bija izsaukta ātrā palīdzība. Viņi pateica, ka visi rādītāji ir normā, ka problēma varētu būt nervos. Ģimenes ārsts izrakstīja Noofen, un pēc šīm zālēm ir labāk - vismaz neceļos pa 7 reizēm naktī. Bet zods sānos ir nedaudz saspringts, kas velk smaidu uz leju. Ļoti nožēloju, ka vispār iedzēru antidepresantus. Tagad es nezinu, ko darīt tālāk, jo ir bezspēka sajūta plecos un rokās gandrīz katru dienu, ir zudusi vēlme kaut ko darīt, ļoti grūti aiziet pierakstītes pie ārsta, mokos, bet es nezinu, tieši kāpēc es neko nedaru. Ne sāpes kaklā ir izārstētas, ne depresija, palika tikai sliktāk. Ko man iesākt? Paldies!

Atbildes: 1