Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš nosūtījis vēstuli Afganistānas ārlietu ministram Dr.Ranginam Dadfaram Spantam (Dr. Rangin Dadfar Spanta) saistībā ar 11.februārī notikušo pašnāvnieka terora aktu Kabulā, Afganistānā.

12.februārī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Turcijas Republikas ārlietu ministru Ali Babadžanu (Ali Babacan), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

11.februārī tika atklāts Latvijas atbalstītais policijas iecirknis Afganistānas Farjabas provinces dienvidrietumos. Tādējādi Latvija ir sniegusi atbalstu vietējiem policijas spēkiem, ņemot vērā, ka policijas stiprināšana Afganistānā ir ļoti svarīga un neatņemama sastāvdaļa attīstības veicināšanā un drošības situācijas uzlabošanā valstī.

Jautājumu par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā tuvākajā laikā plānots izskatīt valdībā, par to šodien Ministru kabineta sēdē informēja Labklājības ministrija (LM).

Izvērtējot situāciju darba tirgū un ņemot vērā pieaugošo bezdarba līmeni Latvijā, valdība šodien akceptēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu palielināt Eiropas Sociālā fonda finansējumu bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai.

9.februārī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Tadžikistānas ārlietu ministrs Hamrohons Zarifi (Hamrokhon Zarifi) parakstīja ārlietu ministriju sadarbības protokolu.

Speciālā budžeta ieņēmumi šī gada janvārī izpildīti par 20,1% vairāk nekā plānots, sasniedzot 106,5 milj. latus. Tas ir saistīts ar to, ka janvārī budžetā ienāk iemaksas par decembrī aprēķinātajiem ienākumiem, šodien Saeimā informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

9. un 10.februārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis uzturas vizītē Briselē, lai, tiekoties ar Eiropas Savienības institūciju un NATO pārstāvjiem, pārrunātu Eiropas Savienības un NATO aktualitātes.

LDDK ir saņēmusi atbildes vēstuli no EK uz 2008.gada 11.decembrī EK priekšsēdētājam Borozu adresētu vēstuli. EK atbildes vēstulē LDDK norāda, ka cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem ne tikai uzlabo politikas kvalitāti, bet arī vairo sabiedrības atbalstu reformu īstenošanai. EK uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānu (EERP) dalībvalstīm, kas saskārušās ar nopietnu ārējo un iekšējo ekonomikas nelīdzsvarotību, pret to jāvēršas ar izmaiņām budžeta plānošanā, tādējādi Latvijas Programma atbilst EERP vadlīnijām.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atkārtoti uzsver, ka Latvijas skatījumā vienošanos par jaunu Baltijas valstu starpsavienojumu izbūvi un vienota elektroenerģijas tirgus izveidi Baltijas valstīs būtu jāpanāk ES Baltijas Starpsavienojumu plāna ietvaros. Plāna mērķis ir līdz jūlijam vienoties par Baltijas enerģētikas tirgus attīstības ceļa karti un prioritārajiem starpsavienojumiem.