Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Vasaras noslēgumā un rudens laikā daba mūs īpaši dāsni lutina ar vērtīgām dabas veltēm. Viena no tām ir smiltsērkšķis. Tas var lepoties ne vien ar bagātīgu vitamīnu sastāvu, bet arī ar plašo pielietojumu un neparastu garšu un aromātu. Par smiltsērkšķu vērtīgajām īpašībām un pielietojumu stāsta klīniskā farmaceite.

Ne jau tikai tādēļ, ka urīnceļu iekaisums ir ļoti mokošs, no tā jāizvairās visiem spēkiem. Neārstēts vai pārāk ilgi pašārstēts tas var pavērt slimību izraisošajām baktērijām ceļu uz nierēm. 

Asins ziedošana ir vērtīgs darbs, ko ikviens var paveikt, lai izglābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Turklāt arī “Pasaules Veselības organizācijas” dati liecina, ka cilvēki, kuri regulāri ziedo asinis, var dzīvot līdz pat pieciem gadiem ilgāk [1].

Profesionālā ILLUMIDENT komanda piedāvā augstākās kvalitātes zobārstniecības pakalpojumus un palīdzēs iegūt skaistu, dabīgu un veselu smaidu. 

Vasaras izskaņā skolēni atgriežas pilsētā no vasaras brīvlaika, un daudzi jau pavisam drīz uzsāks pirmās patstāvīgās gaitas. Apdrošināšanas sabiedrība ik gadu izmaksā apjomīgas atlīdzības par traumām, ko bērni gūst ceļu satiksmes negadījumos un dažādās sadzīviskās situācijās.

Upenes ir pazīstamas ar bagātīgu C vitamīna saturu un citām vērtīgām īpašībām. Turklāt tās tiek plaši izmantotas ne vien pārtikā, bet arī farmācijā un skaistumkopšanā. Vai upenes patiešām ir C vitamīna krātuves? Ko citu vērtīgu tās sniedz mūsu organismam un kā tās vislabāk lietot uzturā? 

Tiklīdz cilvēkam ir iespēja kustēties ātrāk par savu iešanas ātrumu, rodas traumu risks. Kādas ir biežāk sastopamās traumas vasarā, kā no tām izvairīties un kā pareizi rīkoties gūto traumu, brūču vai sasitumu gadījumā, stāsta traumatologs-ortopēds un klīniskā farmaceite.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Šķiet, ikviens ir saskāries ar slāpju sajūtu un izjutis tās remdēšanas baudu. Taču paļauties tikai uz to, ka organisms pats pateiks, kad vēlas ūdens malku, nav prātīgi, jo sevišķi karstumā. Tādēļ svarīgi zināt minimālo šķidruma daudzumu, kas būtu lietojams jebkuros apstākļos, kā arī atpazīt visas pazīmes, kuras varētu liecināt par nepieciešamību padzerties.