Ilgstoša atrašanās pie datora un viedierīcēm ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan darba, gan izklaides vajadzībām. To apliecina arī jaunākie Veselības monitoringa rezultāti. 

No šodienas, 18.maija, atsākoties regulārajiem lidojumiem, atbraucējiem no ārvalstīm COVID-19 testus vairs neveiks lidostā vai ostā uz vietas, bet šīs personas testiem varēs pieteikties vispārējā kārtībā, piemēram, sazinoties ar savu ģimenes ārstu vai zvanot pa tālruni 8303. 

Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl vīruss nonāca Latvijā.

Daudziem pašreiz medicīnas sfērā strādājušajiem COVID-19 saslimšana ikdienas darbā ieviesusi lielas pārmaiņas. Ikviens no mums pašlaik strādā paaugstinātos drošības apstākļos, kā arī daudziem mediķiem slodze kļuvusi ievērojami lielāka. Nācies pielāgoties jaunai ikdienas realitātei.

No trešdienas, 13. maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. To paredz veselības ministres izdots rīkojums.

Pacientu organizāciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 20 Latvijas pacientu organizācijas, aicina LR Ministru Kabinetu, LR Saeimu un citas atbildīgās organizācijas nekavējoties rast iespēju nodrošināt ārstējošajam personālam nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu, lai nepieļautu medicīnas pakalpojumu ierobežojumus, kas var rasties saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu.

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskām saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. 

Par pašaizliedzīgo darbu cīņā ar Covid-19 mediķi ne reizi vien izpelnījušies iedzīvotāju pateicību ar aplausiem. Kaut arī valdība piešķīra astoņus miljonus eiro piemaksām mediķiem par darbu krīzes laikā, finansējums veselības aprūpei Latvijā – ap 4% no iekšzemes kopprodukta – nemainīgi ir viens no zemākajiem Eiropā. 

Covid-19 ierobežojumu mazināšana nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju vismaz daļēji atgriezīsies ierastajā ikdienas ritmā. Tomēr arī atgriešanās darbā un nelielu grupu pulcēšanās turpinās radīt veselības riskus, vienlaikus paaugstinot arī stresu un uztraukumu par savu un tuvinieku veselību. Iedzīvotāju uztraukumu par došanos uz sabiedriskām vietām apstiprina arī jaunākie pētījuma rezultāti. 

Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt COVID-19 pacientus tikai nepilnā trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm.Taču slimnīcu darbinieki un vadība reģionos dara visu iespējamo, lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamajiem infekcijas riskiem.