Zinātnieki: Vitamīnu lietošana ir naudas izšķiešana
Foto: Ieva Čīka/LETA
Sintētisko vitamīnu lietošana ir naudas izšķiešana - tie nesniedz nekādu labumu cilvēka veselībai un dažos gadījumos pat var būt kaitīgi, secināts vadošu britu un amerikāņu medicīnas zinātnieku pētījumā.
Sintētisko vitamīnu lietošana nav nepieciešama, jo rietumvalstīs pieaugušajiem parasti ir pietiekams uzturs, un papildu vitamīnu uzņemšana ir nepieciešama tikai retos gadījumos.
Pētījumos gūtie pierādījumi liecina, ka pieaugušajiem ar normālu uzturu papildu vitamīnu lietošana nenes kādu labumu, turklāt var būt pat kaitīga, teikts medicīnas žurnālā "Annals of Internal Medicine" publicētajā ziņojumā.
ASV Džona Hopkinsa Medicīnas skolas universitātes un Lielbritānijas Vorvikas universitātes zinātnieki veikuši līdz šim visapjomīgāko pētījumu par sintētisko vitamīnu lietošanas ietekmi uz cilvēkiem, pasludinot vitamīnu "lietu par izbeigtu".
Zinātnieku komanda analizēja iepriekš veiktus pētījumus par vitamīnu lietošanu.
Vienā gadījumā analizēti 24 pētījumi, kuros iesaistīti kopumā 450 000 cilvēki, secinot, ka vitamīnu lietošana nekādi neattālina nāvi.
Otrā pētījumā piedalījās 6000 vīrieši gados, zinātniekiem secinot, ka vitamīnu lietošana 12 gadu garumā nav atstājusi nekādu pozitīvu iespaidu uz kognitīvo spēju mazināšanos.
Trešā pētījumā analizēti 1700 vīrieši un sievietes ar kardioloģiskām problēmām, pētniekiem secinot, ka uztura bagātinātāju lietošana piecu gadu garumā nav devusi nekādu labumu pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem.
Sava pētījuma noslēgumā zinātnieki secinājuši, ka pārsvarā gadījumu uztura bagātinātāji nav jālieto.
"Vitamīni nav jālieto hronisku saslimšanu novēršanai. Tas vienreiz ir jāizbeidz," savā slēdzienā norāda pētnieki.
Zinātnieki arī secinājuši, ka vitamīnu un uztura bagātinātāju ražotāji uzjunda iedzīvotājos nepatiesu satraukumu par veselību, lai varētu piedāvāt nevajadzīgu ārstēšanu.
"Tiek apgalvots, ka mūsu uzturā ir dažādi trūkumi. Patiesībā mēs pārsvarā esam pārbaroti un mūsu uzturs ir pilnīgi pietiekošs," norādīja Džona Hopkinsa Medicīnas skolas universitātes pētnieks Edgars Millers.
"Šīs kompānijas savus produktus reklamē, balstoties uz pieņēmumiem par trūkumiem. Viņi mums liek domāt, ka mūsu uzturs ir neveselīgs un ka viņi var mums palīdzēt novērst šos trūkumus un novērst hroniskas saslimšanas. Taču cilvēku grupa, kuriem tas ir vajadzīgs, ir ļoti neliela. Tā nav visa sabiedrība," skaidroja Millers.
Žurnāls "The Times" norāda, ka Lielbritānijā sintētiskos vitamīnus vai minerālvielas lieto katrs trešais iedzīvotājs, bet uztura bagātinātāju tirgus valstī pārsniedz 650 miljonus sterliņu mārciņu gadā.
