VM pagaidām nesniedz plašākus skaidrojumus par pacientu prioritarizēšanu rindās
Veselības ministrija (VM) pagaidām plašāk nekomentē ieceri prioritarizēt pacientus rindās uz medicīniskajiem pakalpojumiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, iecere no jūlija pacientus rindā uz pakalpojumiem pierakstīt prioritārā secībā vēl tiks apspriesta ar ārstniecības iestādēm, lai, ņemot vērā iestāžu pieredzi, izkristalizētos labākie priekšlikumi, kā praksē šādu kārtību iedzīvināt. Tomēr šobrīd ministrija plašākus komentārus par ieceri nesniedz.
Šneiders atgādināja, ka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apmērs ir tieši saistīts ar piešķirto finansējumu nozarei, un gaidīšanas rindas veidojas, jo finansējums nozarē kopumā ir nepietiekams. Līgumos ar Nacionālo veselības dienestu ir noteikts, ka ārstniecības iestādei valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina visa gada garumā, līdz ar to plānveida pakalpojumu saņemšanai tiek veidota rinda.
Ne visiem pacientiem ārstniecības pakalpojums ir vienlīdz prioritārs, un, vadoties no medicīniskajām indikācijām, ir pacienti, kuriem, piemēram, izmeklējums nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības ietvaros, saistībā ar darba nespēju vai akūtu saslimšanu, bet ir pacienti, kuriem izmeklējumi nepieciešami saistībā ar obligātajām veselības pārbaudēm. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai ārstniecības iestādēm pacientu rinda uz ārstniecības pakalpojumiem (izmeklējumiem, konsultācijām) ir jāvada, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, sacīja VM pārstāvis.
Viņš arī atgādināja, ka pats par sevi šāds mehānisms nesamazinās rindu garumu, jo valsts apmaksātais ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir nepietiekams un ir vajadzīgs papildu finansējums tieši apjoma palielināšanai. Taču šāda kārtība ļautu ātrāk pie speciālista vai uz izmeklējumiem nokļūt tiem pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama ātrāk.
Kā ziņots, VM iecerējusi no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".
LETA
