VM neredz iespēju samazināt esošo veselības aprūpes pakalpojumu grozu
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka esošais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem, norāda VM pārstāvis Oskars Šneiders.
VM ir izstrādājusi ziņojumu par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - esošo pakalpojumu kāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus.
Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība esošā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsta apmaksātos pakalpojumus VM secināja, ka esošā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā, ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk. Esošās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem, skaidroja Šneiders.
VM arī aprēķinājusi, cik lielu daļu no 713 miljonus eiro lielā budžeta sastāda katrs pakalpojums. Piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana slimnīcās izmaksā 30,6% no minētajiem 713 miljoniem eiro. Kompensējamās zāles un ierīces sastāda 17,4% no veselības aprūpes budžeta, sekundārā ambulatorā aprūpe - 16%, bet primārā veselības aprūpe - 10,6%.
Savukārt salīdzinoši daudz mazāk izmaksā, piemēram, plānveida stacionārā veselības aprūpe - nepilns 1% no veselības aprūpes budžeta, medicīniskā rehabilitācija pieaugušajiem - 0,42%, bet paliatīvā aprūpe - 0,09%. Līdz ar to tas ir skaidrojums, kāpēc veselības aprūpes nozarē uz šiem pakalpojumiem ir rindas. Lai gan finansējums šīm jomām ir mazs, tas nenozīmē, ka tās nav nepieciešamas, piebilda Šneiders.
Līdz ar to VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Šneiders sacīja, ka vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro.
Rezumējot Šneiders norādīja, ka esošais pakalpojumu grozs nebūtu mazināms, bet gan papildināms ar finansējumu, lai pakalpojumus padarītu pieejamākus.
Jau ziņots, ka VM līdz maija beigām plānoja noteikt veselības aprūpes pakalpojumu klāstu atbilstoši pieejamam valsts budžeta finansējumam.
LETA
