VK: Vairāk nekā 80% no vardarbībā cietušo rehabilitācijas finansējuma izlietots citiem mērķiem
Labklājības ministrija (LM) no vardarbības cietušo un vardarbību veikušo cilvēku sociālajai rehabilitācijai pērn paredzētā finansējuma izlietojusi tikai 16,7%, palīdzību sniedzot vien daļai mērķgrupas un atlikušo summu izlietojot citiem mērķiem, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, septiņu gadu laikā, kopš kļuva zināms, ka valstij būs jānodrošina jauni sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, LM nav spējusi īstenot visu nepieciešamo, lai laicīgi un paredzētā apmērā nodrošinātu minētajai iedzīvotāju grupai nepieciešamo palīdzību.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam LM no pagājušā gada janvāra jānodrošina divi jauni pakalpojumi - sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām. Finansējums šo pakalpojumu nodrošināšanai tika pieprasīts un piešķirts 2015.gadam un diviem turpmākajiem gadiem, katru gadu paredzot 554 541 eiro. Par minēto summu tika paredzēts sniegt pakalpojumus 600 no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un 488 vardarbību veikušām pilngadīgām personām gadā.
Tomēr revīzijā konstatēts, ka 2015.gadā pakalpojumu nodrošināšanai kopā ir izlietoti tikai 92 794 eiro jeb 16,7% no plānotā finansējuma, izvirzītos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus izpildot tikai 22% apmērā no plānotā. Tikmēr atlikušie līdzekļi tika novirzīti citu sociālo pakalpojumu - tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma un asistenta pakalpojuma pašvaldībā - nodrošināšanai.
Valsts kontroles ieskatā pakalpojumu nodrošināšana netika sākta plānotajā termiņā un apjomā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Ministru kabineta noteikumi par pakalpojumu veidiem, apjomu, piešķiršanas nosacījumiem un administrēšanu tika pieņemti tikai dažas dienas pirms likumā noteiktā pakalpojuma sniegšanas sākšanas datuma, lai gan LM jau kopš 2009.gada maija bija zināms jauno pakalpojumu ieviešanas termiņš. Otrkārt, sociālo dienestu un sabiedrības informēšanas aktivitātes sāktas novēloti, tikai pēc pakalpojumu ieviešanas, un nav pietiekamas arvien. Tāpēc institūcijas, kas ir saistītas ar šo personu grupu, un pati mērķgrupa nebija informēta par šāda valsts finansēta pakalpojuma esamību.
Revīzijā ir konstatētas arī nepilnības pakalpojumu uzraudzības procesā, pieļaujot, ka 2015.gadā vismaz 3911 eiro jeb 4% no pakalpojuma faktiskā finansējuma ir izlietots nepamatoti. Šāda situācija izveidojusies, jo LM līgumā ar komersantu, vienojoties par pakalpojuma maksu, nav ņēmusi vērā iespējamos pakalpojuma sniedzēju nodokļu maksāšanas nosacījumus. Rezultātā pakalpojuma nodrošinātājs ir nepamatoti palielinājis savus ieņēmumus, paturot sev ne tikai administrēšanas izdevumus 10% apmērā, bet arī no pakalpojuma sniedzējiem (pašnodarbinātām personām) ieturētās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Revidenti norādījuši LM arī uz nepilnībām pakalpojuma uzskaitē, jo ministrijas rīcībā nav informācijas, kas ļauj pārliecināties, vai pakalpojumi ir piešķirti un sniegti atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajam iepirkuma līgumam.
