Viņķele: Nākamgad paredzētajiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem piemīt vairāki riski
Nākamgad paredzētajiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem piemīt vairāki riski, šodien valdības sēdē, apspriežot pasākumu īstenošanai sagatavotos likumprojektus, skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ministre arī norādīja, ka panāktā demogrāfijas vienošanās ir politiska, un politiska arī ar to, ka konsekventi tikuši ignorēti nozares ekspertu viedokļi.
Uzklausot Viņķeli, veselības ministre Ingrīda Circene (V) vaicāja, vai atzinumu par atbalsta pasākumiem un to riskiem sniegusi Tieslietu ministrija (TM). TM pārstāve norādīja, ka steigas dēļ likumprojekti ir iesniegti bez TM atzinuma, kā rezultātā valdība novirzīja jautājumu papildus skaņošanai ar TM.
Viņķele gan izteica šaubas, vai TM atzinums ieviesīs pasākumu plānā kādas korekcijas. Tas tagad esot Saeimas deputātu rokās. Viņa cer, ka Saeima rīkosies profesionāli un tādējādi izdosies "brīnišķo vienošanos padarīt loģiskāku".
Liela daļa LM identificēto risku ir saistīti ar vecāku pabalstu. Tos LM plaši izklāstījusi likumprojektā "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".
LM norāda, ka vecāku pabalsta piešķiršana strādājošām personām ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Savukārt šī pabalsta ikmēneša apmēra samazināšana, "izstiepjot" tam sakrāto summu ilgākā periodā, samazina sociāli apdrošinātu vecāku mēneša ienākumus.
LM uzskata, ka vecākiem būtu jādod iespēja izvēlēties, vai saņemt vecāku pabalstu līdzšinējā 70% apmērā no bruto algas ik mēnesi līdz bērna gada vecumam, kā līdz šim, vai 43,7% apmērā no bruto algas ik mēnesi līdz bērna pusotra gada vecumam, kā to paredz demogrāfijas vienošanās.
Ministrija arī uzskata, ka vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšana nevar tikt uzskatīta par prioritāti, jo tam nav sagaidāma ilgtermiņa pozitīva ietekme uz dzimstību un nodarbinātību. Pētījumi un empīriskie radītāji liecina, ka īslaicīga pabalstu apjoma palielināšana nevar efektīvi veicināt dzimstību.
Tāpat LM bažījas, ka vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšana varētu negatīvi ietekmēt vecāku ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam, īpaši sieviešu, nodarbinātību, tai skaitā palēnināt vecāku atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Visbeidzot LM uzskata, ka nesamērīgi lieli resursi tiek koncentrēti valsts atbalsta sniegšanai bērniem vecumā līdz diviem gadiem un nepieciešams pēc iespējas intensīvāk veicināt valsts atbalsta vienmērīgu izlīdzināšanu un tā straujāku palielināšanu ģimenēm pēc bērnu divu līdz trīs gadu vecuma sasniegšanas.
"Labklājības ministrijas piedāvātie alternatīvie risinājuma varianti netika atbalstīti, un argumenti netika ņemti vērā ar pārējiem koalīcijas partneru pārstāvju demogrāfijas darba grupas dalībniekiem, kā sakarā tika atbalstīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"TB/LNNK", Reformu partijas frakcijas un Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvju priekšlikums ieviest 2014.gadā jauktu vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta sistēmu," likumprojektā skaidro LM ierēdņi.
Ilze Viņķele/ Foto: Ieva Čīka/LETA
