Vidzemes slimnīca: Jāuzlabo stacionāro ārstniecības iestāžu tīkls un tur sniegto pakalpojumu apjoms
Pašreizējā medicīnas sistēmā būtu jāpārskata un jāuzlabo stacionāro ārstniecības iestāžu tīkls un tur sniegto pakalpojumu apjoms, sasaistot to ar pakalpojuma sniegšanas standartu un kvalitāti, uzskata Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Muskovs aģentūrai LETA atklāja, ka nepieciešams pārskatīt valsts noteiktos tarifus gan ambulatorajiem, gan stacionārajiem pakalpojumiem.
"Ar esošo finansējumu vairs nav iespējams sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, vai nav iespējams to sniegt vispār, jo drīz vairs nebūs personāla, kurš būtu gatavs strādāt par tik mazu darba samaksu, kāda paredzēta tarifā. Būtu nepieciešama jaudīgāka valsts programma jauno speciālistu piesaistei reģioniem, paredzot vairāk valsts apmaksāto rezidentu vietu skaitu," uzskata slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Muskovs bilda, ka ir jāsamazina birokrātijas slogs, daudzo un dažādo veidlapu un žurnālu aizpildīšana, vairāk laika atstājot saziņai ar pacientu.
"Medicīniskā dokumentācija, piemēram, ir jāglabā 75 gadus. Te lieti noderētu e-veselības projekta iespējas," uzskata Muskovs.
Runājot par Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, ka veselības aprūpei vēlamais finansējums ir 1,4 miljardi eiro, viņš uzskata, ka ir grūti precīzi komentēt 1,4 miljardus eiro nepieciešamību, bet skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešami būtiski papildu līdzekļi.
"Tie vajadzīgi gan pacientiem veselības aprūpes pakalpojuma pieejamības uzlabošanai, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pārskatot pakalpojumu tarifus," domā Muskovs.
"Jāpiekrīt Veselības ministrijas teiktajam, ka kopumā valsts apmaksāto pakalpojuma grozs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, nav liels, līdz ar to nebūtu lietderīgi tajā veikt būtiskas reformas. Protams, varētu pārskatīt dažu īpaši dārgu ārstniecības programmu finansēšanu, kurām ir samērā mazs apjoms. Varbūt ir lietderīgāk tās veikt kaimiņu valstīs - Igaunijā, Lietuvā -, piemēram, aknu transplantācijas operācijas u.c.," bilst Muskovs.
Valdes priekšsēdētājs uzskata, ka būtu lietderīgi pārskatīt arī pacientu līdzmaksājumu par īpaši dārgajām operācijām un izmeklējumiem, to palielinot līdz 25% no noteiktajām izmaksām. Tas būtu pacientam daudz izdevīgāk, nekā gaidīt garās rindās vai veikt operāciju vai izmeklējumu par pilnu maksu.
LETA jau informēja, ka VM aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā. Rezumējot VM norāda, ka pašreizējais pakalpojumu grozs nebūtu mazināms, bet gan papildināms ar finansējumu, lai pakalpojumus padarītu pieejamākus.
LETA
