Vētra negrasās atkāpties no Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja amata
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra negrasās atkāpties no amata, kā arī neuzskata, ka viņa dalība Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju programmu licencēšanas komisijā, lemjot par Latvijas Universitātes (LU) studiju programmu "Zobārstniecība", būtu vērtējama kā interešu konflikts.
Vētra šodien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atkārtoti uzsvēra, ka interešu konflikta situācijas regulē likums un to viņš nav pārkāpis, jo ne pats, ne viņa tuvienieki negūst nekādu labumu no tā, ka LU tiek atvērta zobārstniecības programma.
Komentējot to, ka interešu konflikts varētu rasties, jo pret LU programmu iebilst arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā ir konkurējoša programma, un kurā viņš savulaik bijis rektors un pašlaik ir pasniedzējs, Vētra norādīja, ka licencēšanas komisijā, kas vakar lēma par LU studiju programmu, darbojas arī vairāki LU darbinieki, tajā skaitā licencēšanas komisijas priekšsēdētāja.
Kā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apliecināja LU rektors Mārcis Auziņš, vakar licencēšanas komisija ir apstiprinājusi LU programmu "Zobārstniecība".
Vētra gan norādīja, ka vērsies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), ar lūgumu izvērtēt šādas programmas nepieciešamību.
Kā ziņots, LU ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Rektoru padomei, aicinot atstādināt Vētru no AIP, jo uzskata Vētras viedokli par LU studiju programmu "Zobārstniecība" par klaji neobjektīvu.
Vētra, tāpat kā RSU iebilst pret mācību programmu dublēšanos. Vētra iepriekš uzsvēra, ka par savu nostāju centies pārliecināt arī pārējos licencēšanas komisijas locekļus.
LU uzskata, ka Vētra ir pārkāpis AIP priekšsēdētāja un IZM Studiju programmu licencēšanas komisijas locekļa pilnvaras. Lai izslēgtu jebkādas šaubas par komisijas pieņemto lēmumu objektivitāti, LU aicināja komisijas priekšsēdētāju nodrošināt, ka Vētra nepiedalās šī jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā.
Kā ziņots, pirms dažiem gadiem LU saņēma Vācijā dzīvojošas mecenātes Marijas Mārītes Ķiplokas novēlējumu viena miljona eiro apmērā Zobārstniecības fakultātes un mācību klīnikas izveidei. Medicīnas fakultātes paspārnē augstskola to izveidoja un 2010. gadā virzīja licencēšanai, vēsta "Diena".
IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija atteica, kā iemeslu norādot materiāltehniskās bāzes neatbilstību. LU to novērsa, izveidojot Zobārstniecības mācību klīniku, kas iemājoja Ekonomikas fakultātes telpās Rīgā, Aspazijas bulvārī.
"Otras zobārstniecības studiju programmas atvēršana Latvijā ir pilnīga bezjēdzība," sacījis Vētra. Pamatojumu šādam uzskatam Vētra izklāstījis atklātā vēstulē Straujumai. Pie amatpersonām Vētra vērsies ne tikai kā licencēšanas komisijas loceklis, bet arī kā AIP priekšsēdētājs, norādot, ka valstī pietiekot ar vienu zobārstniecības studiju programmu, kas ir RSU. Vētra paudis bažas par jauno zobārstu pārprodukciju un to, ka LU šai programmai nāksies piesaistīt docētājus no ārzemēm, jo teju visi vietējie speciālisti strādā RSU paspārnē.
LU rektors Mārcis Auziņš skaidro, ka zobārstniecības studiju programma iecerēta kā biznesa projekts - to plānots orientēt uz ārvalstu studentiem, un mācības notiks angļu valodā. "Tādējādi pienesumu gūs Latvijas izglītības un ekonomikas joma, radot starptautisku atpazīstamību un pieprasījumu šeit studēt un dzīvot," sacījis Auziņš. Viņš arī uzsvēris, ka programmas izveidei netika izlietots ne cents valsts līdzekļu: "Tā ir mūsu atbildība - spēt šo to realizēt, un ne jau licencēšanas komisijai jāvērtē tās izdevīgums."
Vētra arī uzskata, ka mecenātes novēlētais miljons eiro LU kontā nonācis kļūdas pēc: "Tas bija paredzēts Zobārstniecības fakultātei, un mēs saprotam, ka Vācijā dzīvojošs cilvēks gados varētu arī nezināt, kurā universitātē ir Zobārstniecības fakultāte. Informācijas trūkuma dēļ nevaru būt tik kategorisks, lai apgalvotu, ka šis ziedojums pienācās RSU, nevis LU, bet no loģikas viedokļa, ja cilvēks ziedojis Zobārstniecības fakultātei, tad vienīgā ir RSU."
Auziņš šādus pieņēmumus kategoriski noraida, sakot, ka mecenātes ziedojuma mērķis bija norādīts dokumentos: "Cilvēkam, kas Latvijā dzīvoja pirms Otrā pasaules kara, vēsturiskajā atmiņā vienīgā Latvijas augstskola ir LU. Turklāt par novēlējuma izlietojumu mēs regulāri atskaitāmies mecenātes ģimenes advokātiem." LU vadība arī uzsver, ka tieši ar šo augstskolu saistāmi Latvijas stomatoloģijas pirmsākumi - pagājušā gadsimta 20.gados Medicīnas fakultātes paspārnē tika atvērta Zobārstniecības nodaļa, un mecenāte vēlējusies, lai tā tiktu atjaunota.
