Veselības nozarei piešķirs papildu 6,1 miljonu latu
Valdība šodien nolēma piešķirt veselības nozarei papildu 6,1 miljonu latu, ko Veselības ministrija (VM) plāno novirzīt ambulatorajai aprūpei - ārstu konsultāciju, izmeklējumu, dienas stacionārā sniedzamās plānveida palīdzības un kompensējamo medikamentu apmaksai.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka šie līdzekļi veselības nozarei varētu būt pieejami jau septembra laikā. Viņš norādīja, ka ar Finanšu ministriju atrasts veids, kā šo līdzekļu piešķiršanu paātrināt, neveicot budžeta grozījumus, bet veicot pārdali. Tā notiks uz plānoto valsts parāda apkalpošanas izdevumu rēķina.
Kā teica premjers, valsts parāda apkalpošanas izdevumi ir mazāki saistībā ar to, ka procentu likmes, ko maksājam, ir samērā zemas, un arī valsts parāda apjoms ir mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo arī budžeta deficīta apmērs ir mazāks, nekā sākotnēji prognozēts. Viņš arī teica, ka šīs izmaiņas nepalielinās budžeta deficītu, salīdzinot ar prognozēto.
Pārdale gan vēl būs jāsaskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Papildu finansējumu 2,5 miljonu latu apmērā plāno novirzīt daudzprofilu neatliekamās palīdzības stacionāriem pakalpojumu tālākai restrukturizācijai, sedzot izdevumus par dienas stacionāros un mājas aprūpē sniegtajiem plānveida un neatliekamajiem pakalpojumiem. Vēl 2,3 miljoni latu no papildus piešķirtajiem līdzekļiem tiks novirzīti kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pacientu ārstēšanu ambulatorās veselības aprūpes līmenī un mazinātu nepieciešamību pacientiem ārstēties slimnīcā.
Ņemot vērā bērnu un pieaugušo vakcinācijas aptveres palielināšanos pret bīstamām infekcijas slimībām, iedzīvotāju vidū mazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamajām slimībām, nepieciešams palielināt arī finansējumu vakcīnu iegādei, tāpat ir pieaudzis arī izdevumu apjoms peritoneālās dialīzes (nieru aizstājējterapijas) programmā, tādēļ abu šo jautājumu risinājumam tiks novirzīti 953 000 latu. Savukārt, lai nodrošinātu asins, asins komponentu sagatavošanu un plazmas preparātu iepirkumu, Valsts asinsdonoru centram papildus tiks novirzīti 320 000 latu.
Vēl 25 328 lati nepieciešami pacientu iemaksas kompensācijai par atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.
Ziņojumā par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība, VM uzsver, ka, neskatoties uz sociālās drošības tīklā pieejamiem resursiem, pacientiem arvien grūtāk ir apmaksāt ārstniecības iestāžu rēķinus. Tādēļ, lai mazinātu slimību ielaistību, dažādu komplikāciju rašanos un optimizētu pacientu plūsmu slimnīcās, nozarei vienā ceturksnī būtu nepieciešami papildu līdzekļi deviņu miljonu latu apmērā, un gadā nepieciešamais finansējums būtu 36 miljoni latu, kas ļautu mazināt pacientu iemaksu apmēru par 50%.
VM speciālisti arī norāda, ka Latvijā veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) jau gadiem ir viens no zemākajiem vai zemākais Eiropā un svārstās no 3,28% no IKP 2005.gadā līdz 3,92% no IKP 2010.gadā, kamēr Eiropas Savienības valstis veselības aprūpei atvēl no 4,6% līdz 7% no IKP. Savukārt Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no zemākajiem, bet mirstības rādītāji - vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Lai veselības aprūpes budžeta līdzekļi 2012.gadā nodrošinātu vienlīdzīgu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, nepieciešami 576,9 miljoni latu, kas veidotu vismaz 4,1% no IKP, tādējādi tuvinot pieejamo finanšu resursu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai Igaunijā un Lietuvā. Savukārt valdības apstiprināta valsts budžeta bāze VM 2012.gadam ir 414 miljoni latu, tātad veselības nozarei nākamgad ir nepieciešami papildu līdzekļi 120,5 miljonu latu apmērā.
No šiem 120,5 miljoniem VM piedāvā novirzīt 36 miljonus latu pacientu iemaksu samazināšanai par 50%, 25 miljoni latu ir nepieciešami cilvēkresursiem, ņemot vērā sociālo partneru prasības par konkurētspējīgu atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem, cilvēkresursu emigrācijas apturēšanai. Kompensējamo medikamentu sistēmas attīstībai būtu jāparedz 19,5 miljoni latu, savukārt plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem stacionāros - 40 miljonus latu.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) šodien žurnālistiem skaidroja, ka 120 miljoni latu atspoguļo deficītu nozarē, ja salīdzina savas valsts veselības aprūpi ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Ja šie līdzekļi būtu, daudzas problēmas tiktu atrisinātas, teica ministrs. Viņš gan atzina, ka ne jau tikai naudas trūkums ir problēmu iemesls. Taču ar šiem līdzekļiem "viennozīmīgi mēs pavērstu seju pret tiem pilsoņiem, kas ir saslimuši", līdzmaksājumi veselības aprūpē varētu atgriezties 2008.gada līmenī, plānveida medicīna varētu atjaunoties, teica ministrs, skaidrojot, ka tagad bieži vien plānveida pakalpojumi pieejami pēc garas rindā gaidīšanas vai par pilnu samaksu un līdz ar to veselības aprūpe kļuvusi nevienlīdzīgāka. Svarīgi arī, lai mediķi paliek strādāt Latvijā ar mūsu pacientiem, teica ministrs.
Dombrovskis, komentējot šo summu, norādīja, ka aprēķins lielā mērā radies, salīdzinot finansējuma procentus no IKP ar vēlamajiem procentiem no IKP. Ministru prezidents norādīja, ka bieži redzami šādi salīdzinājumi dažādās nozarēs, bet bieži tiek aizmirsts otrs faktors - ka nodokļu slogs procentos no IKP ne tuvu nav tāds, kāds ir daudzās valstīs, ar kurām tiek veikts salīdzinājums. Viņaprāt, tas ir fundamentālāks jautājums - ja ejam uz to, ka esam augsta nodokļu sloga valsts, tad varētu lielāku līdzekļu daļu pārdalīt caur budžetu, bet, ja turpinām uzskatīt, ka esam vidēja-zema nodokļu sloga valsts, jārēķinās ar to, ka šie līdzekļi, ko varēs pārdalīt no budžeta, būs zemāki.
"Protams, zinām, ka papildu finansējums vajadzīgs dažādās nozarēs, un atbilstoši budžeta iespējām tos piešķirsim. Skaidrs ir tas, ka nevaram to solīt uz 2012.gada budžetu, jo tas ir pēdējais gads, kad jāveic fiskālā konsolidācija," norādīja Dombrovskis.
Rīga, 30.aug., LETA.
Foto: LETA
