Otrdien, 17.maijā, Veselības ministrijas (VM) izveidotā darba grupa, kura Ministru kabineta (MK) uzdevumā izvērtēja lokālo slimnīcu un traumpunktu darbību, sanāk uz pēdējo sanāksmi, kurā VM iepazīstinās darba grupas, slimnīcu un arī pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas veiktajiem aprēķiniem un to rezultātā izstrādātajiem lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības principiem.

Ministrija veica aprēķinus, balstoties uz darba grupas ieteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem un uz vietām konstatēto situāciju.

Veselības ministrija norāda, ka jaunā kārtība ļaus uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, kā arī noteiks objektīvus kritērijus turpmākai ārstniecības iestāžu darbībai un iestādes sniegtās palīdzības klāstam. Tādējādi veselības nozares finansējums tiks izmantots racionālāk, ļaujot palielināt ambulatoro konsultāciju apjomu pie ārstiem speciālistiem attiecīgajās ārstniecības iestādēs.

"Svarīgākā ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, ko vēlamies šodien sniegt – medicīniskā palīdzība visur, kur tā bija pieejama līdz šim, būs arī turpmāk 24 stundas diennaktī," norāda darba grupas vadītājs VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, uzsverot, ka darba grupas ierosinātās izmaiņas un ministrijas izstrādātie grozījumi normatīvajā regulējumā galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestāžu darba organizāciju un finansēšanas kārtību.

Izņēmums ir Preiļu slimnīca, kurā, lai novērstu līdz šim sniegtās dzemdību palīdzības pārāk augsto riska līmeni, kas saistīts ar ļoti nelielo dzemdību skaitu gadā (2010.gadā - 294 jeb mazāk kā vienas dzemdības dienā), un salīdzinoši lielo ķeizargrieziena operāciju skaitu, kā arī respektējot arī ginekologu un dzemdību speciālistu viedokli, turpmāk valsts vairs nevar uzņemties atbildību par šāda pakalpojuma kvalitatīvu sniegšanu iedzīvotājiem, un sākot no 2012.gada 1.janvāra Preiļu slimnīcā neapmaksās dzemdību palīdzību. Veselības ministrija aicina Preiļu iedzīvotājus izvēlēties saņemt šo pakalpojumu vai nu tuvāk esošajā Jēkabpils slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā vai arī Daugavpils slimnīcā, kur nesen veikti rekonstrukcijas darbi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Veselības ministrija norāda, ka lielākās izmaiņas, kas plānotas no šā gada 1.jūlija, saistītas ar slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu sadalīšanu "ķirurģiskajos" un "terapeitiskajos", turpmāk diferencējot to apmaksu atbilstoši reālajām izmaksām. Šīs izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā konstatētās atšķirības slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstā, kā arī pacientu sadalījumu pa ārstniecības profiliem, un lai rastu iespēju proporcionāli vairāk samaksāt par sniegto palīdzību pacientiem sarežģītākos gadījumos.

Papildus, izvērtējot sniegtās medicīniskās palīdzības līdzšinējo apjomu, specifiku un tendences, turpmāk plānots no valsts budžeta apmaksāt nepieciešamo obligāti nodrošināmo personālu. Atsevišķās ārstniecības iestādēs tas atbilst šā brīža personāla nodrošinājumam, bet daļā minēto iestāžu to vadībai būs jāmaina personāla noslodzes plāns dienas un nakts stundās.

"Konsultējoties ar slimnīcu vadītājiem, kuri līdz šim ir sekmīgi plānojuši personāla darbu, esam secinājuši, ka profesionālam iestādes vai personāla vadītājam veikt izmaiņas ārstniecības personāla noslodzes plānā nebūs problēmu," norāda J.Bundulis, akcentējot, ka ministrija īpaši rūpēsies par ārstniecības personāla reālās pieejamības un atbilstības noteiktajām prasībām uzraudzību katrā ārstniecības iestādē.

Lokālo slimnīcu darbības novērtēšana tika veikta izmantojot desmit kritērijus: attālums līdz tuvākajai NMP slimnīcai, attālums līdz tuvākajai reģionālajai NMP slimnīcai, ārstēto pacientu skaits 2010.gadā, operāciju skaits uz 100 hospitalizācijām (ar ķeizargriezieniem un bez tiem), dzemdību skaits 2010.gadā, apkalpes teritorija, iedzīvotāju skaits apkalpes teritorijā, NMP brigāžu pārvesto pacientu skaits no lokālajām slimnīcām, ar NMP brigādēm hospitalizēto pacientu skaits lokālajās slimnīcās un Veselības inspekcijas konstatēto pārkāpumu skaits.

Savukārt, traumpunkti, kuri, atbilstoši tur sniegto pakalpojumu specifikai, turpmāk tiks saukti par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem (SMP punkti), tika novērtēti, ņemot vērā piecus kritērijus. SMP punktos sniedzamās palīdzības apjoms un tam nepieciešamie resursi tika aprēķināti, izvērtējot iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, līdzšinējo noslogojumu, apkalpes teritorijas lielumu, ārstu nodrošinājumu un pacientu iespējas saņemt palīdzību daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās (attālums līdz tuvākajai slimnīcai).

Atbilstoši minētajiem kritērijiem vienpadsmit lokālās slimnīcas un desmit SMP punkti ir sadalīti attiecīgi divos un trīs līmeņos, kuros turpmāk cilvēkiem būs pieejama  vienlīdzīga medicīniskā palīdzība visā Latvijā.

Darba grupas apjomīgā izpētes darba rezultātā, kā arī apkopojot statistikas datus un veicot precīzus aprēķinus, Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ierindojas starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām. Savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa (Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca), kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem un kurām, attiecīgi izpildot vai neizpildot noteiktās prasības, būs iespēja pievienoties vienai vai otrai lokālo slimnīcu grupai.

Visās lokālajās slimnīcās no 1.jūlija valsts pēc tāmes principa 24 stundu režīmā 7 dienas nedēļā apmaksās 3 ārstu speciālistu – internista, ķirurga/traumatologa un anesteziologa – darbu. Tajās slimnīcās, kuras apņemsies nodrošināt dzemdību palīdzību, būs jānodrošina arī ginekologa – dzemdību speciālista, pediatra (neonatologa) un vecmātes diennakts pieejamība.

Visi SMP punkti arī turpinās darbu 24 stundu režīmā 7 dienas nedēļā un tajos būs pieejami šādi ārsti un aprūpes personāls:

I līmeņa SMP punktā – 1 ārsts (internists) un 1 māsa;
II līmeņa SMP punktā – 2 ārsti speciālisti ķirurgs/traumatologs un internists un 1 māsa dienas laikā un 1 ārsts – ķirurgs/traumatologs un 1 māsa nakts laikā.
III līmeņa SMP punktā – 3 ārsti speciālisti - internists, ķirurgs/traumatologs un anesteziologs un 2 māsas dienas laikā un 2 ārsti speciālisti – ķirurgs/traumatologs un anesteziologs un 1 māsa nakts laikā.

Par speciālistu skaita nodrošinājumu nosacīti dienas un nakts darba laikā (16 + 8 stundas vai 14 + 10 stundas) varēs lemt ārstniecības iestādes vadība, atbilstoši reālajai pacientu plūsmai diennakts griezumā.

Vienlaicīgi, izvērtējot pacientu skaitu un apmeklējumu dinamiku diennakts laikā, personāla skaits SMP punktos tiek pielāgots pacientu plūsmai, kas nozīmē, ka ārstu skaits būs lielāks tad, kad ir lielāks pacientu pieplūdums.

Līdz ar to SMP punkti Saulkrastu slimnīcā (piecus sezonas mēnešus), Bauskas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (astoņus sezonas mēnešus) turpmāk strādās kā augstākā līmeņa SMP punkti. Saldus medicīnas centrā, Limbažu slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā, Ludzas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (četrus sezonas mēnešus) kā otrā līmeņa, bet SMP punkti Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Priekules slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā (septiņus sezonas mēnešus) kā zemākā līmeņa SMP punkti, kuros, ņemot vērā konstatētās pacientu plūsmas un resursu nodrošinājumu, turpmāk iedzīvotājiem tiks sniegta steidzami nepieciešama medicīniska palīdzība pirmajā līmenī.

Vienlaikus Veselības ministrija norāda, ka, neskatoties uz šobrīd plānotajiem uzlabojumiem ārstniecības pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, darbs pie slimnīcu darbības kvalitātes pilnveides ir turpināms. Ministrijā darbu līdz oktobrim turpina darba grupa, kas izstrādā slimnīcu sniegto pakalpojumu kvalitātes rādītājus, kurus plānots ieviest nākamajā gadā. Tāpat jau tuvākajā laikā tiks ieviesta programma ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanai, nākotnē atslogojot slimnīcu sektoru no pacientiem, kuriem vislabāk var palīdzēt ģimenes ārsti.

Papildus jāturpina uzsāktais darbs, lai stiprinātu pašvaldību lomu primārajā veselības aprūpē un veselības veicināšanā, uzlabotu personāla piesaistes iespējas ārstniecības iestādēs reģionos, jāpārskata cilvēkresursu attīstības iespējas, kā arī jāvērtē veselības aprūpes pakalpojumu reģionalizācijas iespējas.
 
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas ietvers lokālo slimnīcu un SMP punktu turpmākās darbības kārtību, plānots ceturtdien, 19.maijā, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam noteikumi vēl būs jāapstiprina valdībā.

Egita Pole,
Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa