Veselības aprūpei patlaban nepieciešams ministrs ar "skatu no malas"

Foto: LETA

Pēc līdzšinējās veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) demisijas veselības aprūpei nepieciešams ministrs ar "skatu no malas", biznesa portālam "Nozare.lv" uzsver Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Kitija Blumfelde.

Viņa norāda, ka patlaban būtu labi, ja jaunais ministrs nāktu ne no veselības aprūpes vides, bet būtu citu jomu eksperts. "Mūsuprāt, veselības aprūpei ārkārtīgi ir nepieciešams skats no malas un cilvēks, kurš nav noguris, cīnoties ar ikdienas problēmām esošās sistēmas ietvaros."

Tanī pašā laikā jaunajam ministram būtu jābūt "bruņotam" ar pietiekami lielu informācijas apjomu par veselības aprūpē notiekošo, piebilst LFB prezidente Blumfelde.

Vērtējot bijušās veselības ministres Circenes darbību, Blumfelde atzīmē, ka Circene savas darbības laikā ir distancējusies no farmācijas jomas. Līdz ar to distancēšanās no farmācijas jomas un dialoga trūkums ar nozares speciālistiem ir veicinājuši vairāku problēmu padziļināšanos.

Tāpēc pārmaiņas Veselības ministrijas (VM) vadībā vieš farmaceitiem cerības, ka nākotnē viņi varētu tikt sadzirdēti, lai kopīgi risinātu nozares samilzušās problēmas.

"Circene savā ministrijas vadīšanas laikā izteikti distancējās no farmācijas jomas. Diemžēl šajā laika periodā nebija dialoga starp ministri un LFB, un tas ministrei neveidojās arī ar citām farmācijas jomas sabiedriskajām organizācijām. LFB tikties ar ministri izdevās tikai vienu reizi," stāsta Blumfelde.

Tāpēc LFB uzskata, ka Circenes distancēšanās no farmācijas jomas ir veicinājusi vairāku problēmu padziļināšanos, kā arī jaunu rašanos. Netika domāts un strādāts pie jomas attīstības, tās saskares nostiprināšanas ar citām veselības aprūpes struktūrām, farmācijas speciālistu lomas veselības aprūpē, arī uzņēmumu darbības ilgtspējas veicināšanas, godīgas konkurences nostiprināšanas.

Veselības ministra atbildība aptver plašu spektru - visus veselības aprūpes realizēšanā iesaistītos, neatkarīgi no darbības formas (valsts vai privātuzņēmums), neatkarīgi no tā, kas maksā par sniegtajiem pakalpojumiem - valsts no budžeta līdzekļiem vai pakalpojumu saņēmējs no privātiem līdzekļiem. Veselības aprūpes sniedzējus ministrija nevar dalīt savējos un citos, uzsver LFB prezidente.

Tomēr jaunas pārmaiņas vieš cerību par pozitīvu rezultātu, norāda Blumfelde, piebilstot, ka LFB cer tikt uzklausīta un arī sadzirdēta. Īpaši būtiski patlaban ir nozares politikas virzītājiem saprast, ka mazāk apdzīvotās vietās paliek aizvien mazāk aptieku, iedzīvotāji un arī valsts institūcijas pamazām sāk izjust vertikālās integrācijas sekas.

Mazie aptieku uzņēmumi pārdodas, jo ir noguruši no nemitīgām haotiskām izmaiņām normatīvajos aktos, no arvien jaunām prasībām, kas prasa papildu finanšu ieguldījumus, nerēķinoties ar to, ka tam nav seguma.

Savukārt aptieku peļņas rādītāji aizvien ievērojami samazinās, jo zāļu piecenojumu griesti nav mainīti kopš 1999.gada, bet valsts kompensējamām zālēm kopš 2005.gada piecenojumi samazināti, turklāt pieaug kompensējamo zāļu apjoms un aptieku ikdienas izdevumi.

"Tāpēc nopietni jāstrādā pie kvalitātes sistēmas ieviešanas aptiekās, kur LFB jau ir sākusi darbu. Mums ir redzējums, kā aptiekai jādarbojas, bet arī tas prasīs papildu finansējumu. Par vienu no priekšdarbiem šīs sistēmas ieviešanai uzskatām LFB izveidoto farmācijas speciālistu tālākizglītības sistēmu. Šādas farmaceitiskās aprūpes kvalitātes sistēmas izveides mērķis ir dot pārliecību aptiekas apmeklētājam par sniegto pakalpojumu kvalitāti, turklāt ilgtermiņā," uzsver LFB prezidente.

Līdz ar to jaunajam ministram būs gan steidzami risināmi jautājumi, gan arī ilgtermiņa jautājumi, jo, kā atzīmē LFB prezidente, problēmas farmācijas jomā ir visaptverošas. Proti, cilvēkresursu, ekonomiskas, darba organizācijas un pakalpojumu pieejamības.

Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) to pieņēmusi.

"Ņemot vērā atšķirīgo izpratni par veselības aprūpes nozarē būtiskāko un faktu, ka nav tikusi panākta konstruktīva sadarbība neatliekamu uzdevumu izpildē, kā arī to, ka es personīgi nekavējoties nevaru atsākt darbu veselības stāvokļa dēļ, uzskatu, ka turpmāk kopīgs darbs šādā komandā man nav iespējams. Tādējādi, pakļaujoties politiskajam spiedienam, atkāpjos no veselības ministres amata," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Circene.

Amatpersona arī norāda, ka viņai nav pieņemams tas, ka, šajā valdībā strādājot, VM nav saņēmusi atbalstu stabilam ilgtermiņa finansējuma pieaugumam un citiem veselīgai sabiedrībai stratēģiski svarīgiem jautājumiem.

Viens no veselības ministra amatam uzrunātajiem kandidātiem ir Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, vēstīja LTV.