Foto: Alagich Katya/Flickr

Dēls no Londonas atsūtīja foto, kur redzamas jaunais garumgarais metro vagons, taču manu uzmanību piesaistīja vagonā sēdošo cilvēku nodarbe - pilnīgi visi sēdēja, ieurbušies savā mobilajā tālrunī un lasot tīmeklī piedāvātās ziņas, sarakstoties vai klausoties mūziku.

Interneta pieslēgums, viedtālruņi, aplikācijas arī tik garlaicīgu nodarbi kā pārvietošanos no viena punkta uz otru lielpilsētā padara interesantāku. Latvijā no 2016. gada pilnībā jābūt ieviestai vienotajai veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmai jeb e-veselībai, tādēļ šķita interesanti palūkoties, kā ar internetu un datorprasmēm sokas mūsu valstī.

Ar internetu uz tu

Pirms pāris gadiem - 2012. gada augustā - tirgus pētnieku Gfk veiktais mobilo sakaru un ierīču lietošanas pētījums liecināja, ka Latvijā gan fiksētā, gan mobilā interneta lietotāju starpā pilsētās un laukos pastāv lielas atšķirības. Pilsētnieki savus pastāvīgos interneta pakalpojumus 91% gadījumu bija novērtējuši kā ļoti labus vai labus, bet līdzīgi par to kvalitāti lauku novados bija izteikušies tikai 31% iedzīvotāju, 38% šos sakarus novērtējuši kā vidēji labus, bet 19% - kā sliktus.

68% pilsētnieku savus mobilā interneta pakalpojumus bija vērtējuši kā labus vai ļoti labus, bet laukos šis skaits bija tikai 20%, kamēr 44% mobilā interneta kvalitāti novērtēja kā vidēji labu, bet 25% - kā sliktu.

Pētījuma veicēji gan neapgalvo, ka starp lielajām pilsētām un lauku novadiem pastāv digitāla plaisa, kas apzīmē krasas interneta un moderno tehnoloģiju lietošanas un šo iespēju atšķirības dažādu vienas teritorijas iedzīvotāju starpā ģeogrāfisku, ekonomisku, vecuma, izglītības līmeņa vai citu sociālu un ekonomisku faktoru dēļ. Viņu secinājums ir, ka ne tikai Latvijā, bet arī citur Baltijas valstīs (pētījums tika veikts arī Igaunijā un Lietuvā) "vislabākais priekšstats par interneta ātrumu un stabilitāti ir Baltijas pilsētās, lietojot pastāvīgo pieslēgumu; laukos internets novērtēts sliktāk."

Ja šādu pētījumu veiktu tagad - 2014. gadā - rezultāti būtu daudz iepriecinošāki, jo atšķiras starp interneta lietotājiem pilsētās un laukos ir būtiski mazinājušās. Piemēram, notiek vērienīgi optiskā platjoslas tīkla infrastruktūras būvniecības darbi, lai nodrošinātu internetu lauku teritorijās. Tiek plānots, ka kopumā līdz nākamā gada augustam visā Latvijā būs 169 platjoslas datu pārraides piekļuves punkti, no tiem 43 atradīsies tieši Latgalē - reģionā, kur interneta pakalpojumi pieejami vismazāk.

Pārējās baltās teritorijas jeb vietas, kur nav interneta, plānots sasniegt līdz 2018.-2020. gadam. Ja vien... šajās attālajās vietās vēl būs palikuši iedzīvotāji, kam piedāvāt tīmekļa pakalpojumus.

Tagad laukos arī pieejami vairāki mobilā interneta jeb bezvadu interneta pieslēgumi, ko piedāvā telekomunikāciju operatori LMT, TELE2, BITE, Triatel un citi.

Pētījuma aģentūras TNS jaunākie dati liecina, ka Latvijā pašlaik internetu lieto aptuveni 75% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vēl 2005. gadā tīmeklī izmantoja krietni mazāk jeb 40% mūsu valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados visstraujākais interneta lietotāju skaita pieaugums noticis 40 līdz 49 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Pēdējos gados visstraujākais interneta lietotāju pieaugums noticis 40 līdz 49 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Līdzīgs uzrāviens pēdējo gadu laikā noticis arī datorprasmju apguvē. Piemēram, visā Latvijā ļoti daudzas bibliotēkas, to skaitā laukos esošās, rīko datorprasmju apguves kursus dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, kā arī ikviens bibliotekārs (arī bibliotēku filiālēs) ir apmācīts, lai sniegtu konsultācijas datora un interneta apguvē. Cilvēki uz bibliotēkām nāk pat ar saviem portatīvajiem datoriem, lai datora lietošanas pamatiemaņas apgūtu speciālista vadībā.

Bibliotēku mājaslapā tiek piedāvāta iespēja apgūt jaunas prasmes elektroniski. Šeit var atrast e-kursus Mans draugs dators, kas ir informācijas tehnoloģiju (IT) pamatiemaņu apmācību kurss pieaugušajiem, šeit pat pieejams vesels komplekts e-apmācību kursam un klāt pievienoti materiāli par datora un interneta lietošanu, Skype izmantošanu, internetā pieejamiem elektroniskiem pakalpojumiem, e-pasta izmantošanu u.c.

Digitālās plaisas pārvarēšanā ļoti daudz devis arī sociālās atbildības projekts Pieslēdzies, Latvija!, kas nodrošina bezmaksas datorzinību apguvi cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma trijos līmeņos visā Latvijā. Gandrīz katrs otrais šajā projektā iesaistītais (41%) ir pirmspensijas vecumā, liecina projekta dati. Piecu gadu laikā (līdz 2014. gadam) datorzinības apguvuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku pēc 50 gadu vecuma.

Normatīvo aktu prasība - datoram jābūt

Kā ar datorprasmēm un interneta pieejamību sokas farmaceitiem? Kā norāda LFB prezidente Kitija Blumfelde, normatīvie akti pieprasa, ka aptiekā jābūt datoram, un tas arī esot 98% aptieku.

Vienotajai veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmai jeb e-veselībai, kas mūsu valstī stājas spēkā ar 1. aprīli, pilnā apjomā jāsāk darboties 2016. gada 1. janvārī. Lai tas būtu iespējams, aptiekām jānoslēdz līgums ar NVD par iesaisti e-veselības sistēmā līdz 2015. gada beigām.

Šajā laika periodā aptiekām jāizvēlas, kādā veidā lietos e-veselības sistēmu - izmantojot e-veselības portāla iespējas vai savu līdzšinējo informācijas sistēmu, to pielāgojot e-veselības sistēmai līdz 2016. gada 1. janvārim. Ja aptieka centrālajai sistēmai piekļūst, izmantojot e-veselības interneta portālu, tai nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums. Savukārt, ja nepieciešama sistēmu pielāgošana, tās izdevumus sedz pati aptieka.

Mobilo aplikāciju pasaulē

Kamēr mēs Latvijā tikai esam sākuši e-veselības un e-receptes ieviešanas procesu, Eiropas Komisija jau uzsver mobilās veselības (m-veselības) nozīmi pacienta veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka tradicionālie veselības pētniecības projekti, piemēram, par nieru mazspējas pacientiem valkājamu dialīzes ierīci, kura visu diennakti varēs nodrošināt vienmērīgu toksīnu ieguvi (līdzīgi kā to dabiski veic nieres) un kuras datiem pacients varēs sekot līdzi savā viedtālrunī, un ārsts attālināti uzraudzīs ārstēšanu. Citā projektā tiek izmantota platforma, lai veiktu informācijas apmaiņu ar pacientiem, kuri uzrauga glikozes līmeni asinīs, pacientu svaru un citu parametrus dzīvesvietā. Tas ļauj ārstiem un medicīnas māsas dot šiem pacientiem padomus par diētu, aktivitāti un medikamentiem. Mobilās veselības projektā Interstress izmantotās pozitīvās tehnoloģijas aplikācijas ļauj tikt galā ar stresu, izmantojot savu viedtālruni vai planšetdatoru un īpašu aproci, kas nolasa veselības rādītājus. Šī pozitīvā tehnoloģijas aplikācija atzīta par labāko mobilās veselības mērķiem un bez maksas pieejama iTunes veikalā.

Daudzās platformās, piemēram, iTunes, Google Play, Windows Marketplace un BlackBerry World jau šobrīd pieejamas gandrīz 100 000 mobilās veselības aplikācijas. Divdesmit populārākās bezmaksas sporta, fitnesa un veselības lietotnes pasaulē lejuplādētas 231 miljonu reižu.

Tiesības piekļūt e-veselības sistēmai būs pacientiem, ārstniecības iestāžu reģistrētām ārstniecības iestādēm, aptiekām, kurām ir derīga licence farmaceitiskai darbībai, kā arī Pacientu tiesību likumā noteiktajām valsts pārvaldes iestādēm.
 

Tam visam pamatā ir iespēja ar viedtālruņiem, planšetdatoriem, viedpulksteņiem un citām bezvadu ierīcēm iegūt un uzkrāt lielu daudzumu datu par veselību, dzīvesveidu un ikdienas fiziskajām aktivitātēm, kā arī analizēt un kontrolēt šos datus.

Der zināt!

• Aptiekā darbam ar e-recepti nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu. Ja aptiekā ir elektroniska kases sistēma, tad notiks tās savietošana un integrēšana ar e-receptes informācijas sistēmu, un farmaceits varēs strādāt, kā pieradis līdz šim. Papildu pieslēgšanās e-veselības portālam nebūs nepieciešama. Ja aptiekā nav elektroniskas kases sistēmas, tad farmaceits varēs izmantot e-veselības informācijas sistēmu www.latvija.lv ietvaros. Identificēties varēs ar vienu no trijām iespējām - ar internetbanku piedāvāto, ar e-parakstu vai eID autentifikāciju.
• Pirmajā e-receptes ieviešanas kārtā farmaceits varēs redzēt visas aktīvās receptes un tās, kuras tika izņemtas šajā aptiekā. Sākot ar otro ieviešanas kārtu, farmaceits varētu piekļūt pacientam izrakstīto recepšu vēsturei, lai sniegtu pilnvērtīgāku farmaceitisko aprūpi. Sistēmā iestrādātas dažādas validācijas un brīdinājumu sistēmas par zāļu drošību.
• Tiesības piekļūt e-veselības sistēmai būs pacientiem, ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm, aptiekām, kurām ir derīga licence farmaceitiskai darbībai, kā arī Pacientu tiesību likumā noteiktajām valsts pārvaldes iestādēm.
• Līdz 2016. gada 31. decembrim konkrētas ārstniecības iestāžu un aptieku pilnvarotas personas, tāpat kā paši pacienti sistēmai varēs piekļūt, izmantojot kādu no portālā www.latvija.lv piedāvātajiem autentifikācijas veidiem, iet no 2017. gada - tikai, izmantojot personas apliecību.
• Ārstniecības iestādes nodrošinās pacienta kontaktinformāciju, tiešsaitē sagatavotas e-receptes, darbnespējas lapas, stacionārās ārstniecības iestādes izrakstus, nosūtījumus un pārskatus par ambulatorā pacienta izmeklēšanu un ārstēšanu.
• Pacientam būs tiesības piekļūt visiem sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem, aizbildnībā esošām personām un personām, kas to pilnvarojušas, izņemot tos veselības datus, kuriem ārsts personai liedzis pieeju. Liegt pieeju ārsts varēs saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, proti, tad, ja ārsta rīcībā būs ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.
• Pacientam būs pieejama arī konkrēta informācija par personām, kuras apstrādājušas viņa datus, piemēram, attiecīgās personas vārds, uzvārds, ārstniecības personas identifikators, ieņemamā specialitāte vai amats un ārstniecības iestādes nosaukums.
   

Teksts: Ieva Apiņa