Pagājušā gada nogalē Latvijas Astmas un alerģijas biedrība veica aptauju vecākiem "Vai Tavs bērns klepo?". Aptaujā piedalījās 799 respondenti un iegūtie rezultāti apstiprināja nepieciešamību vēlreiz publiskajā telpā runāt par klepu bērniem – to, kādiem simptomiem ir svarīgi pievērst uzmanību un kā rīkoties, lai nenodarītu pāri bērna veselībai.

Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja: "Vairākums vecāku nezina, kas ir simptomi, kam pievērst uzmanību un vecāku aizņemtība nereti liedz saklausīt šos simptomus (piem. klepošanu pēc dauzīšanās, aizdusu pēc kāpšanas pa kāpnēm u.c.). Ir vecāki, kuriem ir vēlme noliegt bērna veselības problēmu – tā ir vēlme izvairīties no jebkādas diagnozes. Tomēr, aicinu vecākus būt prātīgiem un izprast, ka nepievēršot uzmanību simptomiem, tie nemazināsies un nepāries, bet ar laiku padziļinās slimību. Pirmais solis ir uzdošināties par saviem novērojumiem izrunāties ar ārstu."

15% aptaujāto vecāku atzīmē, ka viņu bērnam kādreiz ir konstatēta astma. Vecāki atzīst, ka šī diagnoze ir radījusi dažādas emocijas, to starpā arī vainas sajūtu (14%) un dusmas (8%). 25% vecāku nesaprata, kāpēc šī slimība skar viņa bērnu un 16% emocionāli nepieņēma diagnozi. Tomēr, neskatoties uz emociju spektru, 42% vecāku emocionāli stāvēja tam pāri un rīkojās, lai uzlabotu bērna veselību.

No 799 aptaujātajiem, 31% vecāku atzīmē, ka viņu bērniem ir alerģija pret konkrētiem pārtikas produktiem, 17% pret putekļiem un putekļu ērcīti, 6% pret pelējumu, 6% pret mājdzīvniekiem un 5% pret ziedputekšņiem. Kā uzsver ārsti, vecākiem, kuru bērniem ir vērojamas kāda veida alerģijas, jābūt īpaši uzmanīgiem un jāklausās bērna klepus, jo pastāv lielāks astmas risks. Arī vecāku sniegtās atbildes apliecina, ka gandrīz 50% no tiem bērniem, kuriem ir konstatēta alerģija pret ziedputekšņiem un/vai putekļiem un 19% bērnu ar pārtikas alerģiju ir diagnosticēta astma.

Aptaujas dati mudina būt vērīgiem, bet vienlaikus nerada pārliecību par vecāku apzinīgumu, ārstējot klepus simptomus. 48% vecāku satrauc bērnu klepus un viņi vienmēr meklē ārsta konsultāciju, bet satraucoši ir dati, kas parāda - 35% vecāku neapmeklē ārstu, lai meklētu palīdzību klepus gadījumā. No tiem 11% ar ārstu konsultējas telefoniski, bet pārējie ārstējas mājās pašu spēkiem.

Uzmanīgus dara fakts, ka vecāki norāda tādus klepus simptomus kā klepus naktīs vai klepus pēc fiziskas slodzes, kam īpaši nepieciešams pievērst uzmanību un konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai vērsties pie plaušu speciālista – pulmonologa. 35% vecāku norāda, ka bērns klepo naktīs vai agrās rīta stundās arī tad, ja nav bijusi saaukstēšanās, 25% atzīst, ka bērns klepo pēc fiziskas slodzes vai dauzīšanās un 17% - vērojama paātrināta un nevienmērīga elpošana miegā.

Statistika
Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem saslimstība ar astmu visu vecuma grupu vidū pēdējo četru gadu laikā ir pieaugusi līdz 30%. Speciālisti uzskata, ka tas atspoguļo astmas izplatību arī bērnu vidū.
Kaut Latvijā precīzu epidemioloģisku datu par saslimstību ar astmu nav, mūsu valstī ar astmu slimo ap 8% bērnu. Ārsti uzsver, ka Latvijā vēl ir daudz neatklātu bērnu astmas gadījumu.

Mājas lapa vecākiem, ja bērns klepo
Latvijas Astmas un alerģijas biedrība, lai aktualizētu bērnu veselības problēmu - klepu, ir izveidojusi interneta lapu www.bernsklepo.lv. Mājas lapā vecākiem ir iespēja iegūt plašu informāciju par klepus veidiem, izpausmēm, pirmo palīdzību mājas apstākļos un plaušu ārstu – pulmonologu kontaktinformāciju. Ikviens vecāks mājas lapā www.bernsklepo.lv var aizpildīt testu klepus riska noteikšanai.

Mājas lapa www.bernsklepo.lv ir veidota, lai sniegtu noderīgu informāciju gan tiem vecākiem, kuru bērniem laiku pa laikam ir klepus saaukstēšanās rezultātā, gan tiem, kuru bērniem ir uzstādīta diagnoze - astma. Astma ir slimība, no kā nav jābaidās un nav no tās jāizvairās, bet jārīkojas, lai mazinātu tās izpausmes un palīdzētu bērnam ar to sadzīvot.
Kas īsti ir klepus?

Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās. Klepus rezultātā elpceļi attīrās no ārīgiem kairinātājiem – putekļiem, ziedputekšņiem, baktērijām vai elpceļos iekļuvušām ēdiena daļām un iekšķīgiem kairinātājiem – gļotām, asinīm, strutām, audu bojāejas produktiem.

Klepošana ir svarīgs un dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Tas ir gan aizsargreflekss, gan simptoms, kas pavada slimības. Patieso klepus cēloni bieži vien noteikt var tikai ārsts. Klepus parasti rodas, ja attīstās kakla, rīkles gala vai plaušu audu kairinājums, vai obstrukcija jeb nosprostojums.

Kad elpošanas trakta nervu galu kairinājuma radītais signāls nonāk klepus centrā galvas smadzenēs, tiek iedarbināts aizsargreflekss — klepus. Klepojot gaiss spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 480 km/stundā.

Ilgstošs klepus var būt iemesls dažādām plaušu un sirds asinsvadu problēmām, tālab gan bērnam, gan pieaugušajam nepieciešams atklāt klepus iemeslu un to savlaicīgi ārstēt.