VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle: Informācijai par prezidenta veselību jābūt atklātai
Informācijai par Valsts prezidenta veselību jābūt atklātai sabiedrībai, uzskata bijušās LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos Kristīne Jarinovska.
Jarinovska, komentējot līdz šim izskanējušās ziņas par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli, paziņojumā medijiem min, ka 1996.gadā pēc bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna nāves izvērsās plašs skandāls par to, ka Francijas prezidents no 1981.gada līdz 1995.gadam publicēja viltus veselības pārskatus, noslēpjot prostatas vēzi.
Tāpat viņa atgādina, ka tā paša gada pavasarī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis iesniedza Valstiskas informācijas aizsardzības likumu, taču viņa iesniegtais ierosinājums tika kritizēts un tam Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā ziņojis referents Kārlis Jūlijs Druva, izstrādāja alternatīvu likumu "Par valsts noslēpumu", kuru pieņēma 1996.gada oktobrī.
"Tajā laikā neeksistēja ne Fizisko personu datu aizsardzības likums, ne arī Informācijas atklātības likums, tāpēc 5.pantā iekļautais likumdevēja iecerē faktiski ir ziņas, kuras nedrīkst noslēpt no sabiedrības - ne ar kādu ierobežojuma pakāpi," viņa skaidro, piebilstot, ka faktiski 5.pants ir principi demokrātiskā valstī, daudzi no kuriem pārņemti no ārvalstu pieredzes.
"Piemēram, kandidējot Vudro Vilsons [bijušais ASV prezidents] noslēpa bijušās trīs triekas, 1919.gada septembrī viņu ķēra kārtējā trieka, kas padarīja viņu paralizētu kreisajā pusē un aklu ar vienu aci, un līdz 1920.gada februārim slēpa patieso situāciju," viņa pauž.
"Ar izpratni, kas pieļauj, ka nav publiskojamas ziņas, ko ietver likuma "Par valsts noslēpumu" 5.panta 6.punkts - valsts vadītāju veselības stāvoklis -, var nonākt arī pie pieļāvuma, ka par valsts noslēpumu var pasludināt spīdzināšanu, kukuļņemšanu, līdz ar to ir acīmredzama aplamība," pauž Jarinovska.
Viņa arī norāda - ja kādam pašreizējais regulējums liekas neērts, tad ir divi ceļi - ieviest ikgadēju valsts augstāko amatpersonu veselības pārskatu, kas tiek publicēts, vai arī izslēgt 5.panta 6.punktu, to pamatojot.
Jau vēstīts, ka, izvērtējot Valsts prezidenta veselības stāvokli, ārsti šodien nolēmuši turpmāko prezidenta ārstēšanu veikt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam. Prezidents ievietots Latvijas Kardioloģijas centrā. Slimnīca viņa veselības stāvokli nekomentē.
Savukārt Valsts prezidenta Kancelejā norāda, ka Vējonim nepieciešams veikt papildu izmeklējumus un darbības tālāka infekcijas riska novēršanai. Tāpat tiek norādīts, ka sabiedrībai nozīmīgo informāciju par prezidenta veselības stāvokli pēc vajadzības sniegs slimnīcas atbildīgie speciālisti.
LETA jau vēstīja, ka Vējonis vakar tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers". Slimnīcā aģentūrai LETA apstiprināja faktu, ka prezidents ir stacionēts, taču sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk arī Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā apstiprināja, ka Vējonis vakar devies uz stacionāru, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atveseļošanos no vīrusa infekcijas. Tajā pašā laikā Valsts prezidents turpina pildīt savus amata pienākumus, arī esot stacionārā, taču šonedēļ nepiedalīsies publiskos pasākumos.
Prezidentam jau pagājušās nedēļas nogalē saasinājās veselības stāvoklis, tādēļ daži publiskie pasākumi tika pārcelti uz šo nedēļu, noskaidroja aģentūra LETA.
LETA
