Valsts plāno par 80 000 eiro mazāku finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem "Cēsu klīnikai"
Nacionālais veselības dienests (NVD) SIA "Cēsu klīnika" piedāvā par 5% jeb nepilniem 80 000 eiro samazināt finansējumu valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem, aģentūru LETA informēja "Cēsu klīnikas" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
Kā uzsvēra Liepa, iepriekšējais pacientu pieraksts, atsaucoties uz mutiskajiem solījumiem saglabāt 2015.gada apjomu, ir aizpildīts līdz augustam un pat septembrim, līdz ar to gada pēdējos mēnešos naudas ambulatorajai palīdzībai vienkārši nebūs.
Viņa uzsvēra, ka ir jārēķinās ar prioritārajām pacientu grupām - akūtie pacienti, grūtnieces un pacienti ar pārejošu darba nespēju. Finansējuma var pietrūkt arī šīm grupām.
Viņasprāt, risinājums ir viens - izpildīt solīto, ka 2016.gada līgumu summas ambulatorajai palīdzībai neatšķirsies no 2015.gada, vai pat to palielināt, jo ambulatorā palīdzība vienmēr izmaksā lētāk par stacionāro.
Valdes priekšsēdētāja atklāja, ka slimnīcā iecerēts vēl vairāk samazināt plānoto vizīšu, izmeklējumu, dienas stacionāra operāciju skaitu, tādējādi pagarinot gaidīšanas rindas pacientiem un samazināt darba stundas personālam, riskējot pazaudēt vēl tos ārstniecības profesionāļus, kuri reģionos strādā.
"Pacientu slimības būs ielaistākas nepieejamās medicīnas dēļ, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes viņus vedīs uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām, kur lielās plūsmas dēļ būs ilgāk jāgaida uz palīdzību, pieaugs invaliditāte un mirstība," uzskata Liepa.
Jau ziņots, ka finansējuma apjoms reģionālajām slimnīcām par ambulatorajiem pakalpojumiem samazināts, lai to palielinātu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.
Kopumā gan plānotais ambulatoro pakalpojumu finansējums valstī šogad, salīdzinot ar 2015.gadu, nav samazināts.
Tomēr tā kā Austrumu un Stradiņa slimnīcās ir liels pacientu pieprasījums pēc pakalpojumiem, īpaši pēc onkoloģisko slimību diagnostikas, ārstēšanas un uzraudzības, kā arī pēc citu sarežģītu un specifisku medicīnas pakalpojumu saņemšanas, šogad lielāku ambulatoro pakalpojumu finansējuma daļu ir plānots novirzīt tieši šīm slimnīcām. Tāpat finansējums palielināts Bērnu slimnīcai.
Kā ziņots, šī gada līgumi par ambulatoro pakalpojumus sniegšanu reģionālajām slimnīcām ir ievērojami mazāki nekā pērn un slimnīcas pagaidām atsakās tos parakstīt.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, Latvijas reģionu slimnīcas ir saņēmuši šī gada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, līgumu apjoms ir ievērojami mazāks, kas nozīmē būtisku apgrūtinājumu reģionu iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus, kā arī rindu pagarināšanos, norādīja Kalējs.
Līdz ar to slimnīcu vadītāji pašreiz atturas parakstīt piedāvātos līgumus un vēlas saņemt skaidrojumu par finansējuma samazinājumu gan no Veselības ministrijas, gan NVD.
Biedrības un NVD tikšanās šajā jautājumā plānota 31.martā. Pēc tikšanās rezultātu izvērtēšanas Latvijas slimnīcu vadītāji kopā ar savu reģionu pašvaldībām lems par tālāko rīcību un līguma parakstīšanu, kā arī informēs savu reģionu iedzīvotājus par iespējām šogad saņemt veselības aprūpes pakalpojumus savās reģiona slimnīcās.
LETA
