Valsts lielākajās ārstniecības iestādēs rosina ieviest klīniskā farmaceita profesiju
Foto: LETA
Latvijas lielākajās ārstniecības iestādēs ir jāievieš klīniskā farmaceita profesija, lai pilnveidotu pacientu zāļu terapiju, minimizējot blakusparādību risku un optimizējot ārstēšanas izmaksas, uzskata Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) speciālisti.
Kā portālu MEDICINE.LV informēja LĀB Farmācijas nodaļas vadītāja Inta Saprovska, klīniskā farmaceita galvenais uzdevums ir kopā ar ārstu izvēlēties pacientam piemērotāko, vienlaikus farmakoekonomiski pamatotu, medikamentozās ārstēšanas modeli un uzraudzīt zāļu terapiju.
Šobrīd klīniskā farmaceita specialitāte vēl nav pilnībā integrēta Latvijas veselības aprūpes sistēmā, turklāt profesiju var apgūt tikai Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), stāsta LĀB pārstāve. Studiju programmu finansē valsts, un šobrīd tajā mācās 12 studenti, no kuriem septiņi 2015.gadā augstskolu absolvēs.
LĀB mudina Latvijas lielāko slimnīcu vadītājus jau tagad aicināt topošos absolventus uz darba intervijām, lai speciālisti nepazustu farmācijas kompānijās vai nedotos meklēt darbu ārpus Latvijas.
"Nav šaubu, ka klīniskais farmaceits jau šodien lielajās slimnīcās ir ārkārtīgi nepieciešams speciālists. Tas vairs nav sabiedriskas diskusijas jautājums - tā ir valsts problēma, kas nekavējoties jārisina," uzsver RSU profesors un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs.
Bahs uzskata, ka klīniskā farmaceita loma pacientu individuālajā veselības aprūpē ir ļoti nozīmīga un nepieciešama. Viņaprāt, attīstot un iesaistot klīniskos farmaceitus kopīgajā medicīnas aprūpē, varēs izvairīties no nepamatotas daudzu zāļu lietošanas un to blakusparādībām, kā arī radīt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu, optimizējot medikamentu lietošanas pamatotību.
Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors un infektologs Uga Dumpis norāda, ka klīniskais farmaceits ārstiem var sniegt vispusīgu informāciju par zālēm, piemēram, to dozēšanu, mijiedarbību un blakusparādībām.
Līdzīgi domā arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņš pauž pārliecību, ka arī ģimenes ārstu praksēs klīnisko farmaceitu zināšanas būtu noderīgas. Vienlaikus ārsts bažījas, vai valsts finansējums šo speciālistu studijām būs pietiekams garants, lai pēc absolvēšanas jaunie speciālisti varētu atrast darbu.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzskata, ka klīniskais farmaceits būtu vērtīgs ģimenes ārsta konsultants, tomēr integrēt šo speciālistu primārās veselības aprūpes komandā, viņasprāt, nevajadzētu.
