Valdība uz divām nedēļām atliek jautājumu par Zāļu valsts aģentūras reorganizāciju
Valdība šodien uz divām nedēļām atlika jautājuma skatīšanu par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reorganizāciju un vairāku tās funkciju nodošanu Veselības ministrijai (VM) un Veselības inspekcijai (VI).
Valdības sēdes laikā pret ZVA reorganizāciju izteicās vairāki nozares pārstāvji, uzsverot, ka tas vairos birokrātiju, sistēma būs nesaprotamāka. Tāpat izskanēja arguments, ka, virzot lēmumu par aģentūras reorganizāciju, nav līdz galam modelēta situācija.
Pret reorganizāciju izteicās arī pati ZVA vadītāja Inguna Adoviča, kura uzsvēra, ka viņai nepieder neviens no farmācijas uzņēmumiem un no tiem viņa negūst peļņu, pretstatā kādam citam, kurš lobē vienas farmācijas nozares intereses.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka neatbalsta reorganizāciju, jo īpaši tāpēc, ka pret to iebilst arī liela daļa nozares pārstāvju. "Es nevaru piedāvāt valdībai virzīt to tālāk," teica Straujuma.
Ministru domas par balsojumu dalījās, un viņi vienojās, ka šis jautājums no dienaskārtības atkal tiek noņemts uz divām nedēļām. Straujuma brīdināja - ja situācija atkal atkārtosies un atkal būs tik daudz iebildumu, viņa izmantos tiesības un jautājumu sēdes dienaskārtībā neliks.
VM minētos grozījumus valdībā virzīja, jo, izvērtējot ZVA uzdevumus, konstatējusi, ka šobrīd jautājumus, kas saistīti ar farmaceitiskās darbības atbilstības izvērtēšanu, nodrošina divas ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes - ZVA un VI, kur ZVA pārbauda atbilstību labas izplatīšanas prakses un labas ražošanas prakses prasībām, savukārt VI kontrolē atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas ietver arī atbilstību labas ražošanas prakses un labas izplatīšanas prakses prasībām.
Rezultātā šobrīd veidojoties situācija, ka gadījumā, ja ZVA, veicot atbilstības novērtēšanu, piemēram, zāļu lieltirgotavā, konstatē kādu neatbilstību, tā informē inspekciju, kas vēlreiz pārbauda šo pašu lieltirgotavu, konstatē pārkāpumu un, ja nepieciešams, piemēro administratīvo sodu. Tādējādi šo dubulto pārbaužu rezultātā tiek nelietderīgi tērēti valsts pārvaldes iestāžu resursi, kā arī radīts papildu slogs komersantiem, norāda VM speciālisti.
Noteikumu projekts paredz, ka atļaujas zāļu klīnisko pētījumu veikšanai izsniegs VM. Tomēr zāļu klīniskās izpētes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām vērtēs VI. Tāpat VM vēlas, lai VI kompetencē turpmāk būtu pieteikto zāļu lietošanas novērojumu vērtēšana.
VM gan vairs nevēlas pārņemt ZVA funkciju, kas paredz izsniegt speciālās atļaujas jeb licences farmaceitiskajai darbībai. Tomēr, kā norāda ministrija, lai atslogotu ZVA galveno uzdevumu veikšanai, VM papildus izvērtēs šī procesa efektivitāti, ietekmi uz uzņēmējdarbības iespējām farmācijas jomā un attiecīgi sagatavos izmaiņas normatīvajos aktos, lai optimizētu farmaceitiskās darbības uzņēmumu, pamatā aptieku, licencēšanas kārtību, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot licencēšanas komisijas sastāvu un darbības principus.
Iecerēts, ka VI turpmāk arī vērtēs un pārbaudīs zāļu un aktīvo vielu ražotāju un importētāju atbilstību labas ražošanas prakses prasībām un izsniegs labas ražošanas prakses sertifikātus.
Tāpat VM vēlētos, ka inspekcija turpmāk ZVA vietā novērtētu un pārbaudītu zāļu un aktīvo vielu izplatītāju atbilstību labas izplatīšanas prakses prasībām un izsniegtu labas izplatīšanas prakses sertifikātus, kā arī izsniegtu atbilstības sertifikātus audu, šūnu un orgānu ieguves (izmantošanas) vietām, ārstniecības iestāžu asins kabinetiem, asins sagatavošanas nodaļām un Valsts asinsdonoru centram.
VM ieskatā šādas izmaiņas dotu iespēju koncentrēt visas kontroles un uzraudzības funkcijas vienuviet un lietderīgāk izmantot cilvēkresursus un ekspertu intelektuālo kapacitāti, īpaši VI kontrolējot zāļu un aktīvo vielu, tostarp narkotisko un psihotropo vielu, un zāļu ražošanu un izplatīšanu.
VM arī atzīmē, ka ZVA atslogošana no publiskajai aģentūrai neraksturīgo funkciju pildīšanas dos iespēju nākotnē paplašināt tās kompetenci, uzlabojot zāļu pieejamību pacientiem arī ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.
Sadarbojoties ZVA un Nacionālajam veselības dienestam, būtu iespējams sākt ekonomiski izdevīgu medikamentu izvērtēšanas procesu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā jau reģistrēšanas procesa laikā, kas paātrinātu to ienākšanu zāļu kompensācijas sistēmā, uzskata VM speciālisti.
Tāpat VM uzskata, ka nākotnē ZVA būtu spējīga paplašināt savu kompetenci arī attiecībā uz tradicionālajā medicīnā lietojamo produktu izvērtēšanu.
Atliktais noteikumu projekts paredzēja ZVA reorganizāciju ar 2016.gada 1.janvāri. Tas paredzēja arī vairāku amata vietu pārcelšanu no ZVA uz VM un VI.
Tāpat veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) līdz šī gada 1.oktobrim būtu jāizveido aģentūras reorganizācijas komisija.
Bija plānots, ka reorganizācijas komisijai līdz 1.decembrim būtu jāveic arī ZVA materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka mantas vērtība un saistību apjoms, kā arī jānodrošina finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošana.
Ar reorganizāciju saistītos izdevumus plānots segt no ZVA līdzekļiem.
Savu atzinumu par VM virzīto ZVA reorganizāciju deva arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). KNAB norādīja, ka Belēvičs, virzot likumprojektu par iestādes reorganizāciju, nav nonācis interešu konfliktā. Tomēr pēc lēmuma spēkā stāšanās brīža veselības ministrs, realizējot amata pilnvaras, kuras VM izrietēs no valdības rīkojuma par ZVA reorganizēšanu, nedrīkstēs pieņemt lēmumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa radinieki vai darījuma partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti.
Kā ziņots, valdība 1.septembrī atkārtoti neskatīja jautājumu par vairāku ZVA funkciju pārdali VI un VM. Atlikt šo jautājumu, neprecizējot, uz kādu laiku, rosinājis Belēvičs.
LETA
