Valdība pieņem Ārstniecības riska fonda darbības noteikumus
Valdība šodien pieņēma Ārstniecības riska fonda darbības noteikumus, kuros detalizēti skaidroti fonda darbības principi, tostarp atlīdzības pieprasīšanas un aprēķināšanas kārtība, kā arī ārstniecības iestāžu riska maksājumu aprēķināšanas kārtība.
Atlīdzību no Ārstniecības riska fonda var pieprasīt jau šobrīd - par ārstniecības laikā dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu, tostarp morālu kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013.gada 25.oktobra. Kompensāciju var prasīt arī par ārstniecības izdevumiem.
Atlīdzība tiks izmaksāta no 2014.gada 1.maija, un plānotā maksimālā atlīdzības summa vienam cilvēkam ir 100 000 latu, tai skaitā atlīdzība par ārstniecības izdevumiem, bet ne vairāk kā 5000 latu apmērā.
Pēc atlīdzības ir jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā (NVD), iesniedzot iesniegumu, kas atrodams dienesta mājaslapā "www.vmnvd.gov.lv" sadaļā "Kontaktpunkts". To var darīt gan klātienē, gan arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Jāņem vērā, ka atlīdzību var pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Iesniegumi tiks izvērtēti un lēmums par atlīdzības izmaksu pacientam vai atteikumu to izmaksāt tiks pieņemts sešu mēnešu laikā. Savukārt, ja būs nepieciešama papildu informācijas pieprasīšana, savākšana un izvērtēšana, šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam gadam.
Saņemot pacienta iesniegumu, NVD pārbaudīs, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un ievēroti noteiktie termiņi. Tad dokumentus nosūtīs Veselības inspekcijai (VI) ekspertīzes veikšanai.
VI uzdevums būs noteikt veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma esamību, kaitējuma sekas un apmēru. Konstatējot kaitējuma esamību, atbildīgajiem VI ekspertiem būs jānosaka kaitējuma apmērs procentos no veselības stāvokļa, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Šim mērķim VM ir izstrādājusi pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšanas kritērijus. Cita starpā tie paredz, ka lēmuma pieņemšanā tiek ņemts vērā personas veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā, kā arī ārstniecības procesā radušies neparedzamie veselības traucējumi, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu, ārstniecības personas darbību vai bezdarbību.
Ekspertīzes atzinumu VI nosūtīs NVD, kas, pamatojoties uz VI secinājumiem, pieņems lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību.
NVD aprēķinās pacientam izmaksājamās atlīdzības apmēru, reizinot nodarītā kaitējuma apmēru, izteiktu procentos, ar maksimālo pieejamo atlīdzības summu un dalot iegūto summu ar 100.
Atlīdzība būs jāizmaksā ne vēlāk kā 90 darba dienu laikā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksāšanu spēkā stāšanās dienas, veicot naudas pārskaitījumu no Valsts kases konta uz atlīdzības pieprasītāja norādīto kontu.
Pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksās tam pacienta mantiniekam, kurš ir iesniedzis NVD atlīdzības prasījumu un notariālo aktu (mantojuma apliecību), kas apliecina tiesības uz pacienta atstāto mantojumu. Savukārt nepilngadīga pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksās nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim, kurš ir iesniedzis NVD atlīdzības prasījumu un bērna miršanas apliecību.
Ārstniecības riska fonda budžetu veidos ārstniecības iestāžu riska maksājumi, kurus katrai iestādei reizi gadā, līdz kārtējā gada 31.martam, aprēķinās NVD. Maksājumus ārstniecības iestādes veiks reizi ceturksnī NVD rēķinā norādītajā termiņā.
Sagatavojot rēķinus, NVD ņems vērā ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) skaitu, kā arī ārstniecības personu dalījumu riska grupās. VM kopumā izdalījusi sešas ārstniecības personu riska grupas. Augstākajā no tām, ar riska koeficientu desmit, ir 16 speciālisti, tostarp bērnu ķirurgs, plastiskais ķirurgs, sirds ķirurgs un pediatrs/neonatologs, kas veic jaundzimušo aprūpi.
Ja ārstniecības iestāde nebūs veikusi riska maksājumu vispār vai rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, NVD varēs vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi. Savukārt, ja kaitējumu pacientam būs nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi šo maksājumu, NVD no šīs ārstniecības iestādes piedzīs visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu NVD aprēķinās, reizinot vienas atlīdzības maksimālo summu ar prognozējamo pieprasāmo atlīdzību skaitu gadā konkrētajā ārstniecības iestādē un dalot iegūto reizinājumu ar riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darbavietu skaitam, kas aprēķināts, ņemot vērā ārstniecības personu dalījumu riska grupās.
Kā ziņots, Ārstniecības riska fonds Latvijā sāka darboties šā gada 25.oktobrī.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autorsIvan McClellan
