Valdība atbalsta pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu
Valdība šodien apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) ieceri turpmāk, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņemt vērā Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktos principus.
Tie paredz ņemt vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos. Cilvēkiem pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu.
Pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma neparedz mainīt invaliditātes iedalījumu grupās. Tās saglabāsies kā līdz šim, proti, 1.invaliditātes grupa - ļoti smaga invaliditāte jeb darbspēju zaudējums ir 80% līdz 100% apmērā, 2.invaliditātes grupa - smaga invaliditāte jeb darbspēju zaudējums ir 60% līdz 79% apmērā, 3.invaliditātes grupa - mērena invaliditāte jeb darbspēju zaudējums ir 25% līdz 59% apmērā.
Cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta līdz šā gada 31.decembrim, atkārtota invaliditātes ekspertīze būs jāveic tikai pēc invaliditātes termiņa beigām. Cilvēkiem, kuriem invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tā nebūs jāpārskata.
Tāpat prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi pamatā veiks bez cilvēka klātbūtnes. Klātienē cilvēkam būs jāierodas tikai tad, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) rīcībā nebūs pietiekošas informācijas vai tā būs pretrunīga. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs cilvēkiem, kuriem jāveic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīze. Pašreiz invaliditātes ekspertīzi pārsvarā veic cilvēka klātbūtnē.
Tāpat cilvēkam no 18 gadu vecuma invaliditātes ekspertīzes procesā būs iespēja izteikt savu viedokli, aizpildot funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. Pilnveidotā sistēma būs arī objektīvāka, precīzāka un tajā būs iesaistīts lielāks skaits speciālistu, proti, pašvaldības sociālā dienesta darbinieks vai ergoterapeits veiks cilvēka no 18 gadu vecuma ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu.
Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana notiek divos posmos - no 2010.gada līdz 2013.gadam izstrādāta cilvēka vispārējo darbspēju vērtēšanas sistēma, kuras ieviešana sāksies ar nākamā gada 1.janvāri, bet šogad tiek izstrādāta cilvēka profesionālo darbspēju vērtēšanas sistēma, kuras ieviešana plānota pēc 2020.gada.
Saskaņā ar VDEĀVK datiem 2013.gadā bija 161 483 cilvēki ar invaliditāti, tai skaitā 7718 bērni.
Rīga, 23.dec., LETA.
Informācija ZL datubāzē
