Vairāki VM sociālie partneri uzskata, ka Belēvičs pārlieku maz komunicē ar nozares speciālistiem
Vairāki Veselības ministrijas (VM) sociālie partneri uzskata, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nepietiekami komunicē un pārrunā jautājumus ar nozares speciālistiem.
Kā aģentūrai LETA, vērtējot Belēviča darbības metodes, sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, "pirms iziet presē un piedāvāt kaut kādus risinājumus, vajadzētu diskutēt ar nozares speciālistiem". Viņa uzsvēra, ka komunikācija ar sociālajiem partneriem izpaužas, ne tikai viņus informējot, bet arī uzklausot konkrētā partnera viedokli.
Veide stāstīja, ka veselības ministrs piedāvā idejas, tomēr netiek piedāvāti konkrēti risinājumi. "Ir jābūt kaut kam uz papīra, lai mēs izlasītu, redzētu un tad ietu diskutēt. Kamēr nav, mēs taču nevaram izteikties," sacīja ģimenes ārste.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris uzskata, ka Belēvičs nepietiekami konsultējas ar sociālajiem partneriem. Viņš norādīja, ka vēlētos sagaidīt no veselības ministra konsultēšanos ar sociālajiem partneriem, gatavojoties lemt par kādiem nopietniem jautājumiem.
"Nereti gadās tā, ka esam tikko kā tikušies, viss ir izrunāts, bet pēc pāris dienām pilnīgi kā zibens no skaidrām debesīm - nopietna politiska iniciatīva, par ko sociālie partneri nav iepriekš neko dzirdējuši," stāstīja Keris un piebilda, ka šajā gadījumā domā tieši par ieceri ierobežot pieeju valsts apmaksātiem izmeklējumiem tiem cilvēkiem, kuriem tie nepieciešami, veicot kādu operāciju privātā ārstniecības iestādē. Vēlāk gan izrādījās, ka Belēvičs ar šo ieceri bija vēlējies noteikt, ka ģimenes ārstiem ir jāievēro sev noteiktās kvotas uz izmeklējumiem.
Keris stāstīja, ka līdzīga situācija izveidojusies arī ar jauno Ārstniecības likumu, kas šobrīd tiekot virzīts apspriešanai. Kerim neesot skaidrs, kāpēc tas šobrīd bijis nepieciešams, un šāda informācija neesot atrodama arī VM mājaslapā.
"Šis ir ļoti nopietns likums - veselības aprūpes normatīvās bāzes pamats. Tā vienkārši tagad ņemt un taisīt likumu no jauna... Kuram tas ir vajadzīgs, kāds tam ir pamats? Par to nekādu ziņu nav. Es pieņemu, ka tā ir nākamā bumba ar laika degli," uzskata mediķu arodbiedrības vadītājs.
Kā aģentūrai LETA sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, stājoties amatā, Belēvičs bija uzdevis izstrādāt jaunu Ārstniecības likumu, ņemot vērā, ka tajā bijuši neskaitāmi grozījumi un to nepieciešams papildināt ar, iespējams, arī kādām jaunām normām. Tomēr šobrīd darbs pie šī likuma tikai notiek un tas ir izstrādes stadijā.
Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs komunikāciju ar Belēviču vērtē pozitīvi. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka ar ministru kopš viņa apstiprināšanas brīža biedrība ir tikusies sešas vai septiņas reizes un tas esot vairāk nekā ar citiem veselības ministriem. Ar citiem ministriem izdevies pārrunāt aktuālos jautājumus vien reizi pusgadā. "Te mums faktiski ir gandrīz katru mēnesi tikšanās, kurās pārrunā tos jautājumus, kas ir sasāpējušies. Cita lieta ir, vai šie jautājumi ir atrisināti, bet tie ne vienmēr ir Veselības ministrijas kompetencē," piebilda Kalējs.
Vaicāts, kā kopumā vērtē veselības ministra darbu, Kalējs norādīja, ka biedrība nav tā, kas var vērtēt. "Mūs interesē tā kompetence, kas ir veselības ministra ietvaros." Viņš gan piebilda, ka ne visi ministrijas lēmumi vienmēr ir "vērsti pozitīvā virzienā attiecībā uz slimnīcām, bet tie jautājumi tiek viņam stāstīti".
Pēc Veides domām, Belēviča plānotajām reformām šobrīd nav nozares atbalsta. "Pēc visa tā, ko redzam presē un ko dzirdu kuluāros no kolēģiem, tad atbalsta nav."
Arī Keris uzskata, ka Belēvičam pietrūkst atbalsta, šajā gadījumā gan no valdības puses, gan viņa paša pārstāvētās partijas. Atbalsta nav tieši jautājumos par veselības aprūpes budžeta pieaugumu. Tomēr Keris norādīja, "ja ministrs ir viens pats sarežģītā situācijā un viens ir spiests meklēt visiem jautājumiem atrisinājumus, tad viņam pat vēl vairāk vajadzētu paļauties uz sociālo partneru atbalstu, bet, kāpēc viņš to nedara, es nezinu".
Aptaujātie VM sociālie partneri gan izvairīgi atbild uz jautājumu, vai Belēvičam vajadzētu atkāpties no amata.
Kā norādīja Veide, šis jautājums ir jāuzdod pašam Belēvičam. "Vai viņš domā, ka viņš veiksmīgi pilda savus pienākumus un viņam nozarē ir atbalsts. Tas jāizvērtē viņam pašam." Savukārt Keris norādīja, ka šajā jautājumā pagaidām nevar paust arodbiedrības oficiālo viedokli, un vairāk komentēt atteicās.
Slimnīcu biedrības vadītājs norādīja, ka šādu jautājumu biedrība nav apspriedusi, tomēr viņš uzsvēra, ka ministram, kurš amatā ir nostrādājis deviņus mēnešus, nav jēgas atkāpties. "Nav jau pamata. Ja kādam kaut kas nepatīk, tas nenozīmē, ka ir uzreiz jādemisionē, ir jāmēģina kaut ko izdarīt," sacīja Kalējs.
LETA jau šodien ziņoja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plāno tikties ar VM sociālajiem partneriem, lai pārrunātu, "kur ir problēmas".
Aptaujātie sociālie partneri gan vēl nekādu uzaicinājumu uz tikšanos nav saņēmuši.
Jau ziņots, ka Belēvičam ir jāseko līdzi saviem paziņojumiem un rīcībai, lai sabiedrībai nerodas bažas, ka viņam ir kādi citi nodomi, nevis nodoms sakārtot nozari, šorīt telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Straujuma.
Straujuma atzina, ka pastāv bažas par ministra darba metodēm. Vaicāta, vai pēc tam, kad vairāki ministra paziņojumi zināmā mērā satricinājuši sabiedrību, viņam būtu jāatkāpjas, premjerministre konkrētu atbildi nesniedza. Viņa izteicās, ka negrib biedēt ministru, kamēr viņš atrodas ārzemēs. "Redzēsim. Esmu runājusi, ka vispirms jāizvērtē piedāvājumi saskaņā ar realitāti [..]. Idejas, kuras ministrs pauž sabiedrībai, bieži nav izdiskutētas speciālistu vidū."
LETA
