Trīs treniņu plānošanas pamatprincipi
Foto: A&M-Commerce/Flickr
Katram cilvēkam piemīt noteiktas bioloģiskas, morfoloģiskas un psihes īpatnības. Ir cilvēki, kam ir labāka fiziskā sagatavotība un pretēji - cilvēki ar vājāku fizisko sagatavotību. Uzsākot nodarboties ar fiziskajiem vingrinājumiem, svarīgi atrast sev piemērotākos līdzekļus un dozējumus.
Pirmais - piemērotības princips
Pārslodze ir tikpat nevēlama cik nepieciešama fiziska slodze. Ne katrs līdzeklis visiem būs piemērots. Tā piemēram, kas slimo ar muguras starpskriemļu disku deformāciju nebūs piemēroti fiziskie vingrinājumi, kas rada lielu satricinājumu mugurkaulam, savukārt peldēšana šiem cilvēkiem būs piemērota. Uzmanīgiem jābūt arī dozējot slodzi. Cilvēki, kas agrāk ar fiziskajiem vingrinājumiem nav nodarbojušies, labāk uzsākt ar mazāku slodzi, pakāpeniski to palielinot.
Otrais - slodzes pakāpeniskas palielināšanas princips
Cilvēka organisms ir uzbūvēts tā, ka tas ar laiku piemērojas attiecīgajai fiziskajai slodzei un pēc kāda laika kārtējais vienveidīgais treniņš zaudē savu trenējošo nozīmi. Tāpēc fiziskā slodze ir pakāpeniski jāpalielina. Jāņem vērā, ka treniņu pārtraukumi pazemina fizisko sagatavotību, tādēļ pēc slimības treniņi noteikti jāatsāk ar mazāku slodzi.
Trešais – sistemātiskuma un nepārtrauktības princips
Šī principa pamatā ir: lai nenodarītu ļaunumu savam organismam reiz uzsāktās nodarbības nedrīkst pārtraukt. Sevišķi attiecas uz bijušajiem sportistiem, kas beiguši aktīvi sportot. Pārtraucot trenēties, var rasties daudzas slimības.
Ar vārdu sistemātiskums jāsaprot nodarbības vismaz trīs reizes nedēļā. Biežas nodarbības ar maza apjoma slodzēm ir daudz efektīvākas nekā viena nodarbību reize nedēļā ar ļoti lielu slodzi.
Pēc fiziskas slodzes organismā izveidojas skābekļa parāds, uzkrājas dažādi metabolīti (organismam nevajadzīgas vielas), kā arī tiek iztērēti enerģijas avoti: KrF (kreatīnfosfāts), glikoigēns, glikoze, tauki, olbaltumvielas u.c.
Atpūtas periodā notiek organisma atjaunošanās, likvidējot visas tās novirzes, kas radušās darba laikā. Atjaunošanos atpūtas laikā iedala ātrajā un lēnajā atjaunošanās procesā.
Ātrā atjaunošanās ilgst apmēram no 30 min. līdz pusotrai stundai pēc darba beigām. Šajā laikā notiek skābekļa parāda likvidēšana (organisms vēl ilgstoši uzņem skābekli virs miera normas); KrF atjaunojas 2-5 minūšu laikā. Tajā laikā notiek metabolītu likvidēšana, piem., pienskābe.
Lēnā atjaunošanās notiek sākot no 1 stundas 30 minūtēm līdz pat vairākām dienām (atkarībā no veiktās slodzes). Šajā laikā atjaunojas visi pārējie enerģijas avoti, pie tam tādā secībā kādā tika iztērēti 1- glikoigēns, 2 – tauki, 3 – struktūrolbaltumvielas un fermenti.
Atpūtas periodā organisms atgūst ne tikai stāvokli, kāds ir bijis pirms darba, bet arī paaugstina savas funkcionālās spējas. Šo funkcionālo spēju paaugstināšanos sauc par superkompensāciju. Pateicoties tieši superkompensācijai pieaug izturība, spēks un ātrums.
