Latvijas slimnīcas saņēmušas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) piedāvājumu slēgt līgumu par finansējumu nākamajam kvartālam. Lielākā daļa slimnīcu saņēmušas skaitli, kas atbilst 65–70% no tās naudas, ko slimnīca saņēma pērn.

Patiesībā tas nozīmē, ka tiks samazinātas minimālas algas, bet slimnīcas tiks apkurinātas, tiks atstāts nedaudz zāļu neatliekamajai palīdzībai un gandrīz nekas – slimnieku ārstēšanai. Slimnīcas jau ir parādā zāļu, instrumentu un medicīnas materiālu piegādātājiem lielas summas, kuras spēj nomaksāt parasti pēc trim līdz deviņiem mēnešiem. Tas, ko VOAVA sauc par tirgus ekonomiku, medicīnā ir sagrauts ar kvotām, kas nepieļauj nekādas darbības.

Jebkurš cilvēks, kurš mācījies sabiedrības veselību, ir kaut reizi dzirdējis tādus terminus kā iedzīvotāju skaits reģionā, iedzīvotāju vecuma struktūra, saslimstība, slimības epidemioloģija, pacientu plūsma, slimnīcas gultu dienu skaits utt. Parasti plānojot naudu šos un daudzus citus raksturlielumus ņem vērā. Kā ar šo plānošanu veicas VOAVAi? Nekā. Minēšu piemēru – līdz šim Krāslavas rajonā stacionāru palīdzību sniedza Krāslavas un Dagdas slimnīcas. Pateicoties nepārdomātai valdības un Veselības ministrijas politikai, no 1. aprīļa Dagdas slimnīca finansējumu vairs nesaņems, tātad, tiks slēgta. Jebkura loģika saka priekšā, ka Dagdas novada slimnieki turpmāk nonāks Krāslavas slimnīcā. Bet nē – VOAVA Krāslavas slimnīcai finansējumu apcērpt par trešo daļu, gluži tāpat kā visām, kurās nestrādā VOAVAs draugi. Bet skatoties uz finansējuma sadalījumu, VOAVAs draugi strādā tikai Rīgā, un rodas iespaids, ka draudzība rodas kaut kādās korporatīvās sarunās.

Tieši tāds pats stāsts ir par Jēkabpils rajonu, kur no 1. aprīļa kā slimnīca vairs nestrādās Viesītes veselības centrs un Aknīstes slimnīca, bet Jēkabpils slimnīcai finansējums samazināts maksimāli. Rēzeknes rajonā VOAVA vairs neapmaksās stacionāru ārstēšanos Viļānos, bet pie reizes maksimālā kārtā finansējumu samazinājusi Rēzeknes slimnīcai.

Vēl pirms divām nedēļām man bija lemts uzklausīt Veselības ministrijas vīziju finansēšanas kārtībai, kur bija paredzēts "sarkano līniju" finansēšanas kārtībā nepārkāpt Valmieras, Daugavpils un Liepājas slimnīcām kā reģionālās veselības aprūpes līderiem. Finansējuma samazinājums VOAVAs izpildījumā lielā apmērā skāris arī šīs trīs slimnīcas, kas ir tiešā pretrunā pašreizējai ministrijas politikai.

Cik ilgi mūsu valstī katrs sīks resors valsts naudu dalīs tikai no savām lokālajām, kabineta interesēm? Ir pilnīgi skaidrs, ka nedrīkst pieļaut iestāžu slēgšanu ekonomiski sarežģītākajos rajonos ar lielāko bezdarbu un mazākajiem iedzīvotāju ienākumiem. Šobrīd lielākais bezdarbs Latvijā ir Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas rajonā, un šajos rajonos ir arī mazākais vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju. Valsts iestāžu, tai skaitā ārstniecības iestāžu slēgšana, šajos novados rada ne tikai palielinātu bezdarbu un slogu uz sociālo budžetu, bet arī nepieejamību veselības pakalpojumam, jo tieši šo rajonu iedzīvotājiem nav iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei piecdesmit vai simts kilometru attālumā.

VOAVAs sagatavotie finansēšanas piedāvājumi ir noziedzīgs kabinetu korupcijas rezultāts. Rodas iespaids, ka tie radīti, lai kompromitētu ministru Ivaru Eglīti, kurš šobrīd nav Latvijā.

Aicinu visas Latvijas slimnīcas, ko neapmierina šie dokumenti, neparakstīt līgumus ar VOAVA līdz ministra atbraukšanai nākamnedēļ, un jau šodien sūtīt protestu Veselības ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam.

Atkārtoju savu prasību Veselības ministram Ivaram Eglītim un ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam: nekavējoties apturēt VOAVAs darbību, transformējot to par Primārās veselības valsts aģentūru ar funkciju – veikt ģimenes ārstu dienesta finansiālu nodrošinājumu (šai funkcijai pietiktu ar 20 cilvēkiem no VOAVAs simtiem liekēžu). Valsts veselības politikas izstrādi pilnībā monopolizēt ministrijā, slimnīcām naudu sadalot pēc tāmes principiem.

Latvijas Ārstu biedrība otrdien, 31. martā Latvijas Onkoloģijas slimnīcas konferenču zālē rīkos savu pavasara konferenci par krīzi Latvijas medicīnā. Konferenci vadīs Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš un runāsim par neatliekamām darbībām, lai apturētu tālāku veselības sistēmas iznīcināšanu.