Topošie mediķi tikai 4.kursā uzzinās, kas ir avārijas kontracepcija
Pagājušā gada nogalē 230 studenti – puiši no Rīgas Stradiņa universitātes piedalījās aptaujā par avārijas kontracepciju (AK). Jautājumi tika uzdoti Medicīnas un veselības aprūpes fakultātes studentiem un Sociālo zinātņu un tiesību fakultātes studentiem.
Pagājušā gada nogalē 230 studenti – puiši no Rīgas Stradiņa universitātes piedalījās aptaujā par avārijas kontracepciju (AK). Jautājumi tika uzdoti Medicīnas un veselības aprūpes fakultātes studentiem un Sociālo zinātņu un tiesību fakultātes studentiem.
Vairāk kā 40% respondentu nezina, kāds ir pēdējais brīdis pēc neizsargātā dzimumakta, kad var efektīvi izmantot avārijas kontracepciju.
85% respondentu zina, kas ir avārijas kontracepcija, tomēr, no tiem tikai 89% varēja precīzi raksturot, kādiem gadījumiem tiek izmantota AK.
Izrādās, ka zinošāki par AK lietošanu bija Sociālo zinību fakultātes studenti!!! – 94% sniedza precīzu atbildi par to, kādos gadījumos lietot AK. Medicīnas fakultātes studentu vidū tikai 88%. Šāda tendence bija vērojama atbildēs gandrīz uz ikvienu jautājumu par avārijas kontracepciju.
RSU rektors, Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Gardovskis: "Iespējams, ka Sociālo zinību studenti ir aktīvāki un ieinteresētāki vispārīgas informācijas iegūšanā, bet topošie ārsti savukārt vairāk koncentrējas uz savu specialitāti. Medicīnas fakultātes studenti Ginekoloģiju un kontracepcijas lietas studē, sākot ar 4. kursu, un man nav pamata šaubīties, ka, saņemot ārsta diplomu, jaunie ārsti šīs lietas pārzina. Cita lieta, ka dzīvē nepieciešama informācija par daudz un dažādām nozīmīgām lietām, un katram pašam jāizvēlas, kad un kā to saņemt. Katrā ziņā aptauja ir interesanta, un cerams, ka avārijas kontracepcijas popularizēšana un informācijas izplatīšana studentiem palīdzēs atrisināt grūtas situācijas."
Avārijas kontracepcijas efektivitāte ir tieši saistīta ar to, cik ātri pēc neaizsargāta dzimumakta tā tiek lietota. Pārsteidzoši, ka jautājumā par AK efektīvas lietošanas laiku (t.i. 72h pēc neaizsargāta dzimumakta), tikai 59% studentu atbildēja pareizi. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā gandrīz puse aptaujāto studentu lietos šo metodi nepareizi un, tādējādi, nenovērsīs nevēlamas grūtniecības iestāšanos. Tomēr salīdzinot ar citām valstīm, pētījuma rezultāti Latvijā ir labāki - Zviedrijā 38,8%, Austrālijā 20%, bet Dienvidāfrikā 12% studentu - vīriešu zināja pareizu vēlāko laika limitu AK lietošanai.
ASV atbildi par AK pareizu lietojuma laiku zināja 94% aptaujāto studentu!
Tikai 39% no aptaujātajiem RSU studentiem norādīja, ka informāciju par avārijas kontracepciju ieguvuši studijās vai skolā. Kā citi informācijas iegūšanas kanāli tika minēti plašsaziņas līdzekļi (31%), internets (26%), draudzene (20%).
Kā atzīst 74% respondentu, viņiem nepieciešama plašāka informācija par AK - tas norāda uz vīriešu gatavību risināt neplānotas grūtniecības problēmu!
91,1% studentu uzskatīja, ka parūpēties par ikdienas kontracepciju, tā ir abu partneru atbildība. 7,3% - ka tikai sievietei ir jārūpējas par to un 1,6% studentu atbildēja, ka tieši vīrietis ir tas, kam vajag domāt par kontracepciju.
Antons Babuškins, RSU Medicīnas fakultātes VI kursa students, pētījuma autors: "Iepazīstoties ar literatūru par avārijas kontracepciju, nonācu pie secinājuma, ka zināšanas par avārijas kontracepciju ir nepietiekamas jauniešu vidū un studenti vīrieši ir sliktāk informēti par šo postkoitālo kontracepcijas metodi. Nolēmu uzzināt, cik labi vīrieši studenti Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātē ir informēti par avārijas kontracepciju un vai mācību programma ietekmē studentu zināšanas un attieksmi pret to.
Arī vīrietim ir jārūpējas par kontracepcijas lietošanu dzimumattiecību laikā, tāpēc vīrieša zināšanas par avārijas kontracepciju un piedāvājums to lietot partnerei varētu būt viens no svarīgiem faktoriem, kas ietekmētu nevēlamu grūtniecību iestāšanos un, sekojoši, abortu skaita samazinājumu.
Mana skatījumā, aptaujas rezultāti bija gana pārsteidzoši, jo personīgi es biju pārliecināts, ka medicīnas studenti zina vairāk. Tiesa gan ir jāsaka, līdz 3. kursam Medicīnas fakultātē nav obligāta priekšmeta kur būtu apspriežami šie jautājumi. Ginekoloģija kā priekšmets parādās tikai 5. kursā un tikai tur tiek apspriesta kontracepcija kā tāda."
Avārijas kontracepcija ir vienīgā kontracepcijas metode, kas novērš iespējamo nevēlamas grūtniecības iestāšanos pēc jau notikuša dzimumakta, ja nav tikusi lietota vai nav nostrādājusi kontracepcijas metode, ko uzsāk lietot pirms dzimumakta vai tā laikā. Tādējādi, avārijas kontracepcijai ir nozīmīga vieta kontraceptīvo līdzekļu un metožu vidū. Avārijas kontracepcija negarantē 100% iedarbību, taču ievērojami samazina neplānotas grūtniecības iestāšanās risku, attiecīgi arī aborta risku.
Latvijā šobrīd ir pieejamai divi avārijas kontracepcijas medikamenti – Postinor un Escapelle. Kopš 2003.gada avārijas kontracepcijas tabletes ir nopērkamas bez receptes, kas nodrošina to ātru pieejamību tieši "avārijas gadījumos". Tas ir būtiski, jo avārijas kontracepcijas lietošanas efektivitāte ir tieši atkarīga no tās savlaicīgas pielietošanas – jo ātrāk tiks lietota avārijas kontracepcija, jo efektīvāka tā būs. Mainoties avārijas kontracepcijas ieņemšanas laikam pēc neaizsargātā dzimumakta, tās efektivitāte var kristies no 95% pirmo 12h laikā un 84% 24h laikā līdz pat 68% 120h laikā. Ja triju stundu laikā pēc AK iedzeršanas ir bijusi vemšana vai caureja (neatkarīgi kādu apstākļu dēļ), nekavējoties jāiedzer vēl viena deva, jo tablete vēl nebūs paspējusi uzsūkties un iedarboties.
Neplānota un nevēlama grūtniecība, kas sekojoši tiek pārtraukta ar mākslīgu abortu ir izplatīta parādība. Apmēram 50 miljonu neplānotu grūtniecību tiek pārtrauktas katru gadu visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka avārijas kontracepcijas metode un iespējas novērst nevēlamas grūtniecības iestāšanos pastāv, abortu skaits tomēr nesamazinās. Arī Latvija ir to valstu starpā, kurās ir lielākais abortu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem Eiropas Savienībā (ES) pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO). 2007. gadā Latvija ierindojās 2. vietā ar 507 abortiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem un šis rādītājs 1,3 reizes pārsniedz vidējo Eiropas Reģionā (382 uz 1000 dzīvi dzimušajiem).
Aptauju veica:
Antons Babuškins, Rīgas Stradiņa universitātes students doc. Ilzes Vībergas vadībā.
Laura Zvirbule,
Divi gani – sabiedriskās attiecības
