Tiesībsargs: Veselības aprūpes budžeta palielināšana nedrīkst būt papildu slogs iedzīvotājiem
Veselības aprūpes budžeta palielināšana nedrīkst būt papildu slogs iedzīvotājiem, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica tiesībsargs Juris Jansons.
Viņaprāt, tas valdībai būs ārkārtīgi sarežģīts uzdevums - atrast līdzekļus veselībai, neradot spiedienu uz sabiedrību.
Kad valdība lēma par veselības aprūpes finansēšanas modeli, Jansons saklausījis iespēju raudzīties dažādu fondu virzienā. Viņš piebilda, ka gandrīz 20 gadu garumā ir sakrājies tik daudz nepadarītu mājasdarbu, ka paši saviem spēkiem netiekam galā.
Tiesībsargs uzsvēra, ka veselības aprūpes budžeta paaugstināšana nekādā gadījumā nedrīkst būt uz iedzīvotāju rēķina.
Kā ziņots, valdība konceptuāli atbalstīja VM virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, reformas veselības aprūpē tiks noteiktas kā prioritāte.
Diskusija par finansēšanas avotiem un reformu plānu veselības aprūpē turpināsies līdz nākamā gada aprīlim.
Valdība šodien apstiprināja arī VM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu". VM uzskata, ka pašreizējais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem.
Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - pakalpojumu klāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus. Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība pašreizējā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsts apmaksātos pakalpojumus, VM secinājusi, ka pašreizējā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā, ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk. Pašreizējās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem.
VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā.
LETA
2016.gada 12.oktobrī
