Tiesībsargs: Ar vienlīdzības principiem neatbilstošiem kompensācijas koeficientiem mediķiem Saeima kapitulē tiesiskuma priekšā
Rīga, 9.jūn., LETA. Nosakot pārejas periodā mediķiem par virsstundu darbu kompensācijas koeficientus, kuri neatbilst tiesiskās vienlīdzības, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts principiem, Saeima kapitulē tiesiskuma priekšā, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka Saeima, nosakot pārejas periodā tiesiskās vienlīdzības, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts principiem neatbilstošus koeficientus par virsstundu darbu kompensācijas koeficientus mediķiem, nonāk pretrunā ar Satversmē teikto.
"Diemžēl tādā veidā parlaments izrāda absolūtu nespēju un kapitulē tiesiskuma priekšā. Tagad vienīgi Satversmes tiesa var novērst esošo netaisnību un pieņemt valsts pamatlikumā balstītu lēmumu," secinājis Jansons.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.
Šogad Ministru kabinets plāno nodrošināt papildu finansējumu līdz diviem miljoniem eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", vienlaikus palielinot Veselības ministrijas (VM) budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz četriem miljoniem eiro.
FM arī norāda, ka jautājumu par turpmāku pakāpenisku atteikšanos no Ārstniecības likumā minētā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, Ministru kabinets risinās likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā, iesniedzot attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
Līdz ar to tiks nodrošināts, ka, gatavojot nākamā gada budžetu un nākamo vidējā termiņa budžeta ietvaru, budžeta sabalansēšana notiek kopējā budžeta sagatavošanas procesā, neizraisot apstiprinātā valsts budžeta deficīta palielinājumu.
Deputāti neatbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikums, lai precīzi definētu ārstniecības iestādes, kurām tiks piešķirti papildus valsts budžeta līdzekļi likuma grozījumos ietverto prasību izpildei. VM rosināja, ka pārejas noteikumiem jāattiecas uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, kā arī ārstniecības iestādēm, kas noslēgušas līgumus par valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, strādājošām ārstniecības personām.
Saeima tomēr neatbalstīja šo VM priekšlikumu, par spīti tam, ka arī FM iepriekš norādīja, ka tad likums attieksies arī uz ambulatoro sektoru un ģimenes ārstiem
