SVA vides veselības speciālisti peldūdens kvalitāti šī gada peldsezonā vērtē kā labu
Septembrī noslēdzas šī gada peldsezona un Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) vides veselības speciālisti peldūdens kvalitāti peldvietās šogad vērtē kā labu.
Peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15. septembrim, SVA vides veselības speciālisti vienu reizi divās nedēļās izvērtēja 278 iedzīvotāju iecienīto peldvietu ūdens kvalitāti – Baltijas jūras piekrastē, kā arī upēs un ūdenskrātuvēs visā Latvijā.
Savācot peldūdens paraugus laboratoriskajai testēšanai, SVA speciālisti veic arī peldvietas vizuālo novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu konteineru, ģērbtuvju un tualešu stāvoklim, kā arī ūdenī peldošajam piesārņojumam, piemēram, plastmasas pudelēm, naftas produktu plēvēm, koka gabaliem, kā arī iespējamai zilaļģu klātbūtnei (tā sauktajai ūdens "ziedēšanai").
Novērtējot peldūdens paraugu laboratorisko analīžu rezultātus, SVA speciālisti sniedz vērtējumu: "peldēties atļauts", "peldēties nav ieteicams" vai "peldēties aizliegts".
Kopumā 2007. gada peldsezonā SVA vides veselības speciālisti vērtējumu "peldēties aizliegts" jūlijā un augustā deva 6 peldvietām: zilaļģu "ziedēšanas" dēļ Balvu ezera peldvietā "Ezermala 1" (Balvu rajons, Kubuļu pagasts) un "Ezermala 2" (Balvu rajons, Balvi), Tiskādu ezerā (Rēzeknes rajons, Silmalas pagasts), Bekšu ūdenskrātuvē (Rēzeknes rajons, Ozolaines pagasts) un Tepera ezerā (Smiltene, Valkas rajons), savukārt Maltas upē (Viļāni, Rēzeknes rajons) - paaugstināta mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ.
Vērtējums "peldēties nav ieteicams" tika dots 3 peldvietām maijā un jūnijā mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ: Mēmeles upē (Bauskā) un divās Gaujas upes peldvietās Siguldā un Murjāņos, Rīgas rajonā.
Pēdējos gados peldsezonu laikā tiek novērota zilaļģu ziedēšana, kas liecina par sliktu ūdenskrātuvju vispārīgo ekoloģisko stāvokli – to pārbagātību ar augu barības vielām, kas, iestājoties siltam laikam, var izraisīt toksisko zilaļģu masveida savairošanos – "ziedēšanu". Atgādinām, ka Balvu un Tiskādu ezeros arī iepriekšējās peldsezonās tika konstatēta zilaļģu "ziedēšana" un peldēties tajos bija aizliegts.
Mikrobioloģiskais piesārņojums peldvietu ūdeņos visbiežāk ir epizodisks. To var radīt gan peldētāju personīgās higiēnas neievērošana, gan peldvietas apkārtnes un peldvietu ūdens piesārņojums ar sadzīves atkritumiem, mājdzīvnieku peldināšana, kā arī upes augštecē esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu slikta darbība vai neattīrītu notekūdeņu iepludināšana.
Liela nozīme kvalitatīvu peldūdeņu nodrošināšanā ir peldvietu labiekārtošanai, kas ir tā zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums, kura teritorijā peldvieta atrodas (parasti tā ir pašvaldība). Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, peldvietas ir jānodrošina ar ģērbtuvēm, tualetēm un atkritumu konteineriem, atkritumi peldvietā ir jāsavāc un regulāri jāizved. Tāpat arī peldētājus ir jāinformē par ūdens kvalitāti, kā arī par pareizas uzvedības noteikumiem peldvietā, nepieciešamo informāciju izvietojot informatīvajos stendos. Tiem peldvietu īpašniekiem, kas minētos pasākumus vēl nav nodrošinājuši, SVA aicina to paredzēt gatavojoties nākamā gada peldsezonai.
Nākošajā gadā Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvija, uzsāks jaunās direktīvas ieviešanu par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldības prasībām; tajā tiek pievērsta vēl lielāka uzmanība sabiedrības informēšanas jautājumiem.
SVA vides veselības speciālisti uzsver, ka tikai savstarpēji sadarbojoties visām peldvietu apsaimniekošanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām – pašvaldībām, SVA, Veselības inspekcijai, Veselības un Vides ministrijām, ir iespējams nodrošināt drošu un nekaitīgu peldēšanos arī nākotnē.
Atgādinām, ka vēl pirms peldsezonas sākuma lielu satraukumu sabiedrībā radīja naftas produktu piesārņojums Daugavā, kas bija saistīts ar naftas noplūdi Baltkrievijā. Pastāvēja iespēja, ka šis piesārņojums Daugavas upes peldvietas padarītu par peldēšanai nepiemērotām. Taču, pateicoties piesārņojuma efektīvai savākšanai, drūmākās prognozes nepiepildījās - laboratorijā veiktās Daugavas peldvietu ūdens analīzes neuzrādīja piesārņojumu ar naftas produktiem.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Sprūde-Nesenberga
Papildus informācija pa telefoniem 6
