SVA epidemiologi veikuši pētījumu Rīgas izglītības iestādēs saistībā ar A hepatīta uzliesmojumu

Pateicoties izglītības iestādēs organizētajiem profilakses pasākumiem saistībā ar A hepatīta uzliesmojumu, infekcijas izplatību bērnudārzos un skolās līdz šim izdevās būtiski ierobežot – A hepatīta gadījumu skaita pieaugums pēdējo divu mēnešu laikā straujāk noritēja pieaugušo nevis, kas būtu raksturīgs A hepatītam, bērnu vidū.

No visiem A hepatīta gadījumiem tikai 17% gadījumu reģistrēti bērniem. Tomēr, lai noskaidrotu, cik rūpīgi izglītības iestādēs tiek ievēroti A hepatīta profilakses pasākumi,  Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi veikuši pētījumu 44 Rīgas izglītības iestādēs. Izvērtējot A hepatīta izplatīšanās riska faktorus, vienlaikus laboratoriski tika pārbaudīti dažādi vides objekti, lai noskaidrotu, uz kādiem no tiem zarnu nūjiņu grupas baktērijas atrodamas visbiežāk, jo tas liecina par iespējamo A hepatīta vīrusa klātbūtni.  

Ņemot vērā to, ka izglītības iestādēs A hepatīts parasti izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā (roku un skūpstu kontakts), kā arī ar priekšmetiem/virsmām, kas piesārņoti ar slimnieka vai vīrusa nēsātāja fekālijām, un kuriem bērni un skolotāji visbiežāk pieskaras ar rokām, pētījuma rezultātā SVA epidemiologi konstatējuši:

Karstā ūdens trūkums traucē roku higiēnas ievērošanu, sevišķi aukstajā gada periodā. Apmeklējuma laikā tika secināts, ka karstais ūdens tiek nodrošināts 84% skolu un 4% daļēji.

Efektīva roku mazgāšanas procedūra paredz roku nosusināšanai lietot vienreizlietojamos papīra dvieļus, ar kuru palīdzību aizgriež ūdens krānus pēc roku nosusināšanas, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas ar netīrām rokām. SVA pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz uz 17% ūdens krānu rokturiem skolu tualetes telpās ir konstatēts fekālais piesārņojums. Tāpēc risks inficēties ar A hepatītu un citām zarnu infekcijām, pieskaroties ūdens krāniem ar nomazgātām rokām, ir būtisks. Roku nosusināšana ar karstu gaisu paredz piesārņoto ūdens krānu aizgriešanu ar nomazgātām (tīrām) rokām. Tikai 50% no apmeklēto skolu ir pilnīgi nodrošinātas ar papīra dvieļiem roku nosusināšanai.

Roku mazgāšanas laikā ir ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmas un ziepju traukos var saglabāties A hepatīta vīruss un citas slimības izraisoši mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem. Apmeklējumā laikā šķidrās ziepes bija 74%  skolu un 7% daļēji.

Dzeramais ūdens apmeklējuma laikā bija pieejams 84% skolās. Jāuzsver, ka ūdens dzeršana no krāna ir epidemioloģiski bīstama, jo ūdens krāni var būt piesārņoti un saturēt slimību izraisošos mikroorganismus, jo tiem pieskaras ar rokām un muti dzeršanas laikā.

8,3% no skolēnu galdiem apmeklējuma laikā bija piesārņoti, kas liecina par skolas mēbeļu regulāras mazgāšanas nepieciešamību.

Kopumā SVA epidemiologi situāciju skolās vērtē kā apmierinošu un iesaka arī turpmāk pievērst īpašu uzmanības higiēnas ievērošanai izglītības iestādēs, sevišķi pareizai roku mazgāšanas procedūrai.

Sīkāka pētījuma statistika liecina:
• Higiēnas apstākļu nodrošinājums tualetes telpās: 43 skolās jeb 98% gadījumu tiek nodrošināts tualetes papīrs; visās skolās funkcionē izlietnes roku mazgāšanai; 84% gadījumu jeb 37 skolās tiek nodrošināts karstais ūdens, 33 skolās bērni rokas var mazgāt izmantojot šķidrās ziepes; 38 skolās ir nodrošināta roku žāvēšanas/noslaucīšanas iespēja. 22 no visām skolām bērni rokas var noslaucīt papīra dvieļos, kas līdztekus šķidrajām ziepēm ir nozīmīgi faktori higiēnas nodrošināšanā. Un tikai vienā skolā tās apmeklējuma laikā nebija ierīču roku noslaucīšanai/žāvēšanai.
• Roku higiēnas nodrošinājums pirms ēdnīcas apmeklējuma: vienā skolā nav ēdnīcas un vienā skolā no kopskaita pirms ēdnīcas nav izvietota izlietne; 88% un 81%  skolu ir nodrošināts karstais ūdens un šķidrās ziepes.
• Nodrošinājums ar dzeramo ūdeni: 37 skolās jeb 84% gadījumu dzeramais ūdens tiek nodrošināts, 6 skolās netiek; 23 skolās jeb 52% gadījumu skolēni tiek nodrošināti ar vienreizlietojamajām glāzēm.
• Skolu nodrošinājums ar dezinfekcijas līdzekļiem: 38 skolās SVA epidemiologi konstatēja dezinfekcijas līdzekļu esamību, savukārt 6 skolās šie līdzekļi nebija pieejami.
• Riska faktoru novērtēšanas nolūkā laboratoriski pārbaudīti 418 nomazgājumi no objektiem, kuriem bērni dienas laikā visvairāk pieskaras. Zarnu nūjiņu grupas baktēriju atrašanās uz virsmām liecina par fekālo piesārņojumu un iespējamu A hepatīta vīrusa klātbūtni. Minētās baktērijas konstatētas 25 nomazgājumos no 418 jeb 6% gadījumu, t.sk.:
• 16,7% - nomazgājumos no ūdens krāniem;
• 8,3% - no galdiem;
• 2,4% - no durvju rokturiem; 
• 2,4% - no trepju margām.
Nomazgājumos no datoru tastatūras/pelēm zarnu nūjiņu grupas baktērijas nav konstatētas.

Informācija par šo pētījumu nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai.

Atgādinām, ka SVA sagatavoja un izplatīja Latvijas skolās 2000 plakātus, kas skolēniem atgādina par roku mazgāšanas nepieciešamību.