Studenti aicina jaunos ārstus reģioniem piesaistīt, padarot darbu ārpus Rīgas pievilcīgāku
Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina Veselības ministriju (VM) un citas iesaistītās puses jaunos ārstus reģionālajām slimnīcām piesaistīt, padarot darbu ārpus Rīgas pievilcīgāku, nevis izmantojot "pātagas metodi".
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, diskutējot par VM iecerēm attiecībā uz rezidentu sadales kārtību, sacīja Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Roberts Fūrmanis, medicīnas studentus šobrīd satrauc gan tas, ka valsts apmaksātu rezidentūras vietu ir mazāk nekā studējošo skaits, gan arī tas, ka viņus piespiedu kārtā varētu nosūtīt strādāt kādā no reģionālajām slimnīcām. Tāpat satraukumu studējošajos raisa ministrijas iecere jaunos speciālistus pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām nosūtīt darbā uz reģioniem uz pieciem gadiem.
Fūrmanis piebilda, ka risinājums jāmeklē valstiskā līdzeklī, kā arī pašvaldībām ir jāiesaistās problēmas risināšanā, lai darbu reģionos padarītu pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem.
VM pārstāvji klātesošajiem skaidroja, ka kārtības maiņas mērķis ir risināt mediķu trūkumu reģionos, lai visiem valsts iedzīvotājiem būtu pieejama veselības aprūpe. Plānots, ka vienota sistēma attiecībā uz rezidentiem varētu sākt darboties no 2017.gada.
Kā sacīja VM valsts sekretāres vietniece Egita Pole, VM piekrīt, ka nepieciešams salāgot medicīnas pamatstudiju beidzēju skaitu ar rezidentūras vietu skaitu. Kopumā pamatstudijas medicīnas specialitātē beidz aptuveni 280 studentu, tai skaitā tie, kuri studē par saviem līdzekļiem, bet valsts apmaksātas rezidentūras vietas ir tikai 200. Tomēr konkurss uz studiju vietām ir bijis vienmēr.
Pole gan noliedza, ka VM vēlētos jaunos speciālistus darbā uz reģioniem nosūtīt piespiedu kārtā. Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja students pats atrod un noslēdz līgumu ar sev tīkamu ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par to, ka viņš pēc rezidentūras beigām tur strādās, šis students rezidentūrā tiek uzņemts prioritāri.
Savukārt otrs VM variants paredz, ka pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām studentam noteikts gadu skaits būtu jānostrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē jebkur Latvijā, tai skaitā Rīgā. Proti, jaunais speciālists uzreiz pēc rezidentūras beigām nevarētu sākt darbu privātajā sektorā.
Kā norādīja LSA vadītāja Ilva Grigorjeva, sākotnēji ir jāsaprot, kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt uz reģioniem. Kā motivējošs faktors izskanēja pašvaldības piešķirts dzīvoklis, vieta pašvaldības bērnudārzā un lielāks atalgojums.
Studenti arī uzskata, ka jaunajiem ārstiem nedrīkst likt reģionālajās slimnīcās strādāt piecus gadus, kā to ir iecerējusi VM. Viņi aicina saglabāt trīs gadu termiņu.
Tāpat LSA uzskata, ka līgums ar reģionālo slimnīcu nedrīkst kalpot par galveno kritēriju, uzņemot jauno ārstu rezidentūrā, jo tad iepriekšējie sasniegumi paliek nesvarīgi. Grigorjeva aicināja līgumu ar reģionālo slimnīcu uzskatīt par papildu priekšrocību un nekādā gadījumā par galveno kritēriju.
Studenti vērsa uzmanību, ka gadījumā, ja notiek ārstu nosūtīšana uz reģioniem, var gadīties situācija, kad divu jauno ārstu ģimene vai nu tiek izšķirta, vai viens no jaunajiem speciālistiem studijas rezidentūrā neuzsāk.
Savukārt, kā sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, daļa VM iecerēto grozījumu Ministru kabineta (MK) noteikumos nonāktu pretrunā ar Augstskolu likumu. Piemēram, MK noteikumos nevar Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei uzlikt par pienākumu veidot kopīgu rezidentūras uzņemšanas komisiju, jo uzņemšana augstskolu pašu funkcija. Tas gan neizslēdz iespēju universitātēm vienoties par šādas kopīgas komisijas izveidi, tomēr to nedrīkst paredzēt MK noteikumos.
Tāpat Vētra kritizēja punktu reģionālajiem līgumiem, kas piešķir prioritāti uzņemšanai rezidentūrā tiem studentiem, kas tādu ir noslēguši. Viņš piebilda, ka par šādiem kritērijiem lemj augstskolas senāts un to nevar noteikt MK noteikumos.
Kritika tika pausta arī iecerei jaunos ārstus pēc rezidentūras beigām nosūtīt darbā uz reģioniem uz pieciem gadiem. Pēc Vētras domām, trīs gadi piecu gadu periodā atstrādei ir pietiekams laiks.
VM apņēmās vēlreiz pārskatīt MK noteikumu juridiskos aspektus, kā arī solīja turpmāk sadarboties ar studentiem risinājuma meklēšanai.
LETA
