Stradiņos paraksta starpministriju līgumu par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu sirds veselības pārbaudēm
Vakar, 11. jūnijā plkst. 10:30 Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tikās LR Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, LR Veselības ministrs Ivars Eglītis, Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras direktors Uģis Iskrovs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asoc. prof. Andrejs Ērglis, lai parakstītu starpministriju līgumu par Iekšlietu ministrijas darbinieku sirds veselības pārbaudēm Latvijas Kardioloģijas centra dienas stacionārā.
Turpmākā pusgada laikā plānots izmeklēt 150 Iekšlietu ministrijas darbinieku – policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu – sirds veselības stāvokli.
Lai popularizētu veselības pārbaudes Iekšlietu ministrijas darbinieku vidū un rādītu piemēru saviem padotajiem, 11. jūnija rītā sirds veselības stāvokli pirmie pārbaudīja ģenerāļi: Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Aldis Lieljuksis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis Ainārs Pencis un Valsts robežsardzes priekšnieks, robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš.
Kā pastāstīja asoc.prof. Andrejs Ērglis, starpministriju līguma parakstīšana ir 2008. gada 6. februāra tikšanās rezultāts, kad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pie viena sarunu galda sēdās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, veselības ministrs Ivars Eglītis, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. A. Ērglis norādīja: "Toreiz tikšanās dalībnieki lēma par dienas stacionāra izveidi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā un vienojās par Iekšlietu ministrijas darbinieku sirds veselības izmeklēšanu, tiklīdz stacionārs sāks savu darbību."
Šodien iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uzsvēra: "Šī ir tā retā reize, kad "runāts" nozīmē "darīts"." Veselības ministrs Ivars Eglītis norādīja: "Slimību profilakse ir veselības aprūpes prioritāte. Apsveicami, ka Paula Stradiņa KIīniskā universitātes slimnīca iesaistījusies šajā projektā. Esmu nolēmis šādu sadarbības ideju nozagt arī pašu medicīnas darbinieku profilaktiskajām pārbaudēm." Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs norādīja: "Tas ir pagodinājums, ka Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Veselības un Iekšlietu ministriju īsteno šādu projektu. Jo ātrāk mēs diagnosticējam, jo sekmīgāka un lētāka ir ārstēšana."
Sirds-asinsvadu slimību riska faktori ir plaši sastopami policistu un citu operatīvo dienestu darbinieku vidū. ASV veiktos epidemioloģiskos pētījumos novērots, ka policisti biežāk nekā cilvēki kopējā populācijā saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām.
Sirds-asinsvadu slimības ir nozīmīgākais priekšlaicīgas mirstības iemesls Latvijā. Ik gadus apmēram 56% gadījumu nāves iemesls ir sirds-asinsvadu slimības (miokarda infarkts, stenokardija u.c.). Tās ir arī nopietns darba nespējas cēlonis, jo ar stenokardiju un miokarda infarktu slimo galvenokārt vīrieši darba spējīgā un reproduktīvā vecumā (40-65 g.v.) un arvien biežāk saslimst arī gados jauni cilvēki. Šo slimību izcelsmē liela nozīme ir riska faktoriem – paaugstinātam asinsspiedienam, palielinātam holesterīna līmenim asinīs, smēķēšanai, palielinātam svaram, kā arī psihoemocionālam stresam.
Latvijas Kardioloģijas centrā jau kopš 2003. gada darbojas Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs, kurā vienuviet ir pieejami visaugstākās kvalitātes sirds un asinsvadu slimību diagnostikas un ārstniecības pasākumi bez turpmākas hospitalizācijas slimnīcā.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu slimnīca Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus pētījumus. 2007. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 44 608 slimniekiem un ambulatori – 172 142 pacientiem, tika veikta 26 071 operācija. Pacientu rīcībā ir 1056 gultas.