Vēža diagnostika Latvijā ir Zimbabves līmenī, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas institūta vadītāja, profesore Ilze Štrumfa.

Intervijā laikrakstam "Diena" viņa skaidro, ka Latvijā diagnostikas līmenis neatbilst tādam, ko varētu sagaidīt Eiropā vai kādu būtu pelnījuši saņemt Latvijas pacienti. Lai diagnosticētu ļaundabīgos audzējus, "zelta standarts" ir audu morfoloģiskā izmeklēšana. Tā ļauj noteikt, kāds ir attiecīgais audzējs - labdabīgs vai ļaundabīgs, no kādiem audiem veidojies. No šiem datiem savukārt atkarīga ārstēšanas taktika.

Morfoloģiskajai diagnostikai jābūt augsti tehnoloģiskam procesam, kurā slimnieka audi tiek secīgi apstrādāti daudzos aparātos - tā dēvētajā tehnoloģiskajā kaskādē. Tomēr Latvijas laboratorijās esošā tehnika ir bezcerīgi novecojusi, bet jauna pirkta netiek. "Piemēram, P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) tikai 4 no 23 diagnostiskiem aparātiem ir jaunāki par 2010.gadu, bet vecākais strādā kopš 1977.gada. Katru rītu nākas "pierunāt" aparātus, kas vecuma dēļ uzreiz nestrādā. Kāds ieslēdzas tikai pēc tam, kad slēdzi patur piecas minūtes noteiktā pozīcijā. Cits nesadala izkausēto parafīnu, līdz pa tā krānu neuzsit noteiktā virzienā ar skalpeli," stāstīja profesore.

Tā tiek tērēts laiks, un gala iznākums nav tik kvalitatīvs, kāds būtu ar mūsdienu aparatūru. Piemēram, zūd audos ietvertā informācija, kas pacienta ārstēšanā būtu ļoti svarīga. Daudzas mutācijas, kuras ārzemēs pēc noteiktām indikācijām nosaka visiem pacientiem, kam tas būtu nepieciešams, Latvijā vispār netiek veiktas, jo nav attiecīgas aparatūras.

Citus izmeklējumus savukārt veic pārāk reti. PSKUS Patoloģijas institūtā trūkst vismaz 30 aparātu - audu procesoru, parafīna sadales staciju, mikrotomu, dažādu vizualizācijas iekārtu. Visā institūtā ir tikai divi profesionāli mikroskopi, un slimnīcas vadība iesaka ieviest ārstu patologu maiņu darbu, kas esot pasaules praksei neatbilstoši, absurds.

Institūta vadītāja uzskata, ka jaunas diagnostikas laboratorijas izveide būtu lielisks risinājums, kura pirmais ieguvums būtu mērāms daudzu līdzpilsoņu dzīvībās. Otrs ieguvējs būtu patoloģijas nozare. Jauno speciālistu piesaistei un izaugsmei ir ļoti svarīgi, lai vide būtu profesionāli sakārtota - ar nevainojamu aparatūru un tādu darba standartu, kas neatpaliek no tā, kāds ir Eiropā. Jaunieši grib strādāt labi, svarīgi viņiem dot šo iespēju.

Štrumfa arī informēja, ka veco aparātu dēļ, speciālisti spiesti strādāt krietni vairāk. "Arī mans darbalaiks ir septiņas dienas nedēļā. Es jums pateikšu godīgi - no Jaungada līdz manam atvaļinājumam jūlijā es nebiju darbā divas dienas - Lielajā piektdienā un Lieldienu svētdienā. Ja darbu beidzam deviņos vai desmitos, tad ir agrais vakars. Ir reizes, kad strādājam caurām naktīm," teica profesore. Viņa uzsvēra, ka tā ir traģēdija. Jo darba ir krietni par daudz. Ar veco aparatūru viss iet piecreiz ilgāk, bet diagnoze tik un tā ir jāuzraksta, un tu cīnies, kamēr vien nogurums vēl ļauj. "Pateicoties" vecajai aparatūrai, man no acu tīklenes pāri palicis 30% - vaina vecajos mikroskopos un neadekvātajā apgaismojumā. Ja 15 gadu skaties pret pārmērīgi spožu gaismu, ko vecajos modeļos nevar noregulēt zemāk, iznākums ir tāds, kāds ir... Jauno paaudzi tā kropļot nedrīkst," teica Štrumfa.

Viņa arī skaidroja, ka pareiza diagnoze ir ne tikai cilvēciskāka un ētiskāka, bet vienmēr arī lētāka. Ja audzēju noraksturo ļoti precīzi ar visiem tā sauktajiem personificētās medicīnas molekulārajiem parametriem, cilvēks saņem tikai to ārstēšanu, kāda viņam ir vajadzīga. Tātad arī nesaņem tās zāles, kuras viņam nebūtu vajadzīgas. Valstij nav liekas izmaksas, pacientiem - liekas toksicitātes. Ieguvums - cilvēks nodzīvo vēl daudzus gadus, strādā, maksā nodokļus.

LETA