Šogad stingrāk kontrolēs masalu un masaliņu izplatību
Turpmāk, konstatējot saslimšanu ar masalām vai masaliņām, epidemiologiem būs jāveic epidemioloģiskā izmeklēšana, tai skaitā citu iespējamu saslimšanas gadījumu atklāšana. Sadarbojoties ar ģimenes ārstu, jāapzina kontaktpersonas un, ja nepieciešams, jāorganizē personu vakcinācija infekcijas perēklī vai infekcijas skartajā administratīvajā teritorijā, reģionā vai valstī, ja pastāv masalu vai masaliņu uzliesmojuma vai epidēmijas draudi.
Tāpat SPKC būs jānosaka un jāorganizē ierobežojošus pasākumus izglītības iestādē, stacionārā ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes iestādē, jāveic masalu un masaliņu epidemioloģiskās uzraudzības pasākumus.
Vismaz reizi gadā SPKC būs jāaktualizē jautājums par masalu un masaliņu profilaksi, epidemioloģisko uzraudzību un pretepidēmijas pasākumiem, izsūtot informāciju ārstniecības iestādēm. Tāpat centram būs jāsniedz informācija Pasaules Veselības organizācijai (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram slimības uzraudzības rezultātiem Latvijā.
Noteikta arī virkne gadījumu un simptomu, kurus, novērojot ārstniecības personai, būs jāorganizē pacienta laboratoriskā izmeklēšana. Tāpat noteikts, kādi paraugi jāņem un kādi rādītāji tajos jānosaka.
Masalas ir ļoti lipīga slimība. Tā izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā, ne tikai cilvēkam klepojot, bet arī sarunājoties. Slimībai raksturīga augsta temperatūra, ādas izsitumi, iesnas, acu asarošana un klepus. No tās iespējams izvairīties, vakcinējoties, bet saslimšanas gadījumā tā var būt nāvējoša.
Saskaņā ar PVO rekomendācijām visās valstīs, ieskaitot Latviju, tiek veikta bērnu vakcinācija pret masalām, kura ietver divas potes. Latvijā pirmo poti bērns saņem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, otro - septiņu gadu vecumā.
2010.gadā visā pasaulē no masalām nomira 140 000 cilvēku. 95% nāves gadījumu tika konstatēti zemu ienākumu valstīs ar sliktu infrastruktūru, liecina PVO apkopotie dati.
Rīga, 1.janv., LETA.
Foto: Reuters/ Scanpix
