Eiropas Smadzeņu slimību mēneša ietvaros Latvijas vadošie neirologi, psihiatri, zinātnieki, veselības politikas un ekonomikas plānotāji tikās konferencē "Jauni izaicinājumi un iespējas smadzeņu slimību ārstēšanā".

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas profesore Ināra Logina uzsver: "Smadzeņu saslimšanas izpaužas tikai tad, kad lielākā daļa nervu šūnu jeb neironu jau aizgājuši bojā. Šos procesus sekmē novecošanās, dažādas traumas un smadzeņu slimības. Esam pieraduši teikt, ka sāp sirds, nevis smadzenes. Tomēr smadzeņu loma vesela un darbspējīga indivīda dzīvē ir ļoti būtiska."

Galvenās smadzeņu saslimšanas, kas skar iedzīvotājus, var iedalīt vairākās grupās. Vienu no galvenajām vietām ieņem akūtas cerebrovaskulāras slimības jeb insults. Latvijā no insulta katru dienu mirst septiņi cilvēki. Viena trešdaļa no izdzīvojušajiem ir funkcionāli nespējīgi un atkarīgi no apkārtējiem cilvēkiem. Savukārt vēl vienai trešdaļai insults atkārtojas nākamo piecu gadu laikā. Lai arī vairākus gadus Latvijā aktīvi norit pasākumi sirds un asinsvadu slimību profilakses veicināšanā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas dati liecina, ka 50% insultu cēlonis ir asinsvadu sistēmas emboli. Insulta profilaksē svarīga ir specializētas palīdzības sniegšana 3-4,5 stundu laikā. Svarīgs ir algoritms – atpazīt insulta pazīmes, izsaukt neatliekamo palīdzību un nogādāt slimnīcā, kas ir gatava sniegt atbilstoša līmeņa ārstēšanu. Latvijā diemžēl nav vienmērīgs pārklājums ar insulta vienībām un daudziem cilvēkiem attālākās teritorijās nav nekādu iespēju saņemt palīdzību 3-4,5 stundu laikā.

Būtisku lomu ieņem demence un citas neirodeģeneratīvas slimības - parkinsonisms, Alcheimera slimība, viegls kognitīvs deficīts. Šīs grupas slimību prevalence ir 10% gadījumu pēc 65 gadiem un 50% - pēc 85 gadiem. Viegls kognitīvs deficīts, kas sākotnēji izpaužas kā atmiņas pasliktināšanās, afektīvi, emocionāli, miega traucējumi, viegli izmainītas adaptācijas spējas, 17,2% gadījumu transformējas par Alcheimera slimību. Pasaulē Alcheimera slimība ir bieži sastopama, Latvijā – retāk, kas izskaidrojams ar salīdzinoši zemāku dzīves ilgumu populācijā.

Iedzīvotājiem sastopamas arī dažādas motoneironu slimības gēnu mutācijas dēļ, neiroinfekcijas (ērču encefalīts, Laimas slimība), autoimūnas saslimšanas, multiplā skleroze, epilepsija.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesori vērš uzmanību arī uz psihisko saslimšanu augsto sastopamību. Prof. Elmārs Rancāns uzsver, ka Latvija pēc reģistrēto pacientu skaita ar psihiskās uzvedības traucējumiem ierindojas 5.vietā Eiropas Savienībā.

Asoc.prof. Gunta Ancāne norāda: "Psihiskā veselība ir pati par sevi veselību sargājošs faktors. Veselība ir fiziska, emocionāla un sociāla labsajūta. Pierādīts, ka cilvēkiem ar labu psihisko veselību ir labāka fiziskā veselība, labāka dzīves kvalitāte."

Ģimenes ārsti Latvijā arvien biežāk uzstāda tādas diagnozes kā depresija, afektīvi traucējumi, neirotiski traucējumi, somatoforma veģetatīva disfunkcija. Šādu saslimšanu ārstēšana valstij izmaksā dārgi, jo visbiežāk skarti cilvēki darbspējīgā vecumā. Šo slimību gadījumā būtiskas ir tieši netiešās izmaksas. Aprēķināts, ka, piemēram, depresijas ārstēšanā medikamentu izmaksas ir 8%, toties darba nespējas apmaksa no valsts puses sastāda 32%.

Veselības ekonomikas speciāliste Daiga Behmane norāda: "Slimības saistāmas ar nozīmīgām izmaksām. Veselības aprūpes plānotājiem jāvērtē un jāievieš izmaksu efektīvas darbības. Speciālistu aprindās pazīstamas trīs metodes veselības izmaksu analizēšanā: slimību izmaksu metode, makroekonomikas simulācija un statistiskās dzīves vērtības pieeja. Jāvērtē tiešās medicīniskās izmaksas, tiešās nemedicīniskās izmaksas un netiešās izmaksas, kas bieži vien sastāda vislielāko procentu."

Veselības ministre Ingrīda Circene aicina izglītot sabiedrību, lai savlaicīgi tiktu atpazītas smadzeņu saslimšanas un veikta to ārstēšana, lai ietaupītu gan pacientu, gan valsts naudu.

Analizējot Latvijas rādītājus attiecībā par veselīgajiem dzīves gadiem, pieejami šādi dati: vīriešiem tie ir 53,5 gadi (par 8 gadiem mazāk kā vidēji ES), sievietēm - 56,7 gadi (par 6 gadiem mazāk kā vidēji ES). Latvijas Nacionālās attīstības plānā iekļauts mērķis līdz 2030.gadam palielināt veselīgo dzīves gadu rādītājus līdz 60 gadiem vīriešiem un 63 gadiem sievietēm. Programmā paredzēts veicināt veselīgu dzīvesveidu, uzlabot veselības aprūpes plānošanu, nodrošināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību, mazināt hroniskās saslimšanas.

Latvijas vadošie neiroloģijas speciālisti norāda, ka ikdienā saskaras ar ierobežotām iespējām sniegt palīdzību pacientiem smadzeņu slimību gadījumos. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs, RSU Neiroloģijas katedras vadītājs prof. Andrejs Millers: "Pacientiem nav pieejama savlaicīga smadzeņu slimību izmeklēšana, mums nav pieejamas citviet atzītas efektīvas ārstēšanas metodes, nav attīstīta paliatīvā aprūpe, arī kompensējamo medikamentu klāsts ir neliels. Eiropā 35% no kompensējamiem medikamentiem ir paredzēti smadzeņu slimību ārstēšanai, Latvijā no visiem kompensējamajiem medikamentiem šai jomai tiek atvēlēti vien 7%. Ierobežoto ārstēšanas iespēju dēļ arvien vairāk jādomā par profilaksi."

Pēdējās desmitgades laikā smadzeņu pētniecība ir panākusi lielu progresu daudzos aspektos, bet daudz atklājumu vēl ir priekšā. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras vadītāja profesore Dr.habil.med.Vija Zaiga Kluša pēta nervu šūnu reģenerācijas iespējas: "Šī brīža tendences ir vērstas uz nervu audu "remontu", neiroģenēzi, jaunu sinapšu veidošanu ietekmējošiem faktoriem. Izaicinājums ir sintezēt tādas molekulas, kas ļautu regulēt organisma pašaizsardzības mehānismus."

Neirozinātnes atklājumi liecina, ka smadzenēm piemīt unikāla īpašība – neiroplasticitāte. Bojājuma rezultātā blakus esošās veselās nervu šūnas spēj pārkārtot savas funkcijas, atgūt zaudētās iemaņas vai pat iegūt jaunas. Būtisks smadzeņu darbības rādītājs ir neironu savstarpējo saistību jeb sinapšu skaits – jārūpējas, lai tas attīstās. Pierādīts, ka arvien jaunu iemaņu apgūšana un mācīšanās visa mūža garumā veicina sinapšu veidošanos.

Kamēr zinātnieki veic atklājumus, smadzeņu slimību profilaksei ikdienā izskan aicinājums uzturā lietot tādus produktus kā sarkanvīnu, mellenes, granātābolus, ķiplokus.

Par Eiropas Smadzeņu slimību mēnesi:
Šī gada maija mēnesis Eiropā pasludināts par Smadzeņu mēnesi, kur visa mēneša garumā Eiropas valstīs rīkoti dažādi pasākumi, zinātniskās konferences, atvērto durvju dienas, informatīvās kompaņas, lai veicinātu ieinteresēto personu, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības izpratni par sasniegtajiem panākumiem un joprojām pastāvošajām problēmām smadzeņu pētniecībā un smadzeņu slimību ārstēšanā.

Latvijā šīs akcijas ietvaros 23.maijā Neiroloģijas Attīstības fonds sadarbībā ar Eiropas Smadzeņu padomes (European Brain Council) atbalsta grupu Latvijā rīkoja zinātnisko konferenci "Jauni izaicinājumi un iespējas smadzeņu slimību ārstēšanā", kuru atklāja veselības ministre Ingrīda Circene, lektoru vidū ar ziņojumiem uzstājās Latvijas vadošie speciālisti – prof. V.Z. Kluša, prof. I. Logina, prof. E. Rancāns, asoc.prof. G. Ancāne.

Fakti par smadzenēm:
* Cilvēka smadzeņu masa ir apmēram 1,5 kg un tilpums 1,5 l.
* Smadzenēs ir 100 miljardi neironu jeb nervu šūnu, kurus balsta glijas šūnas.
* Starp neironiem ir plašs kontaktu jeb sinapšu tīkls.
* Neironi ir visspecializētākās un gudrākās šūnas organismā, bet tajā pašā laikā arī visneaizsargātākās.
* Galvas smadzenēm ir daudzkārt augstāks enerģijas patēriņš nekā citiem orgāniem.
* Smadzeņu šūnu enerģiju nodrošina glikoze, kuras utilizācijai vajag skābekli, izlietojot 25% no plaušās uzņemtā skābekļa.
* Smadzenēs neuzkrājas ne glikoze, ne skābeklis, tāpēc ļoti liela nozīme ir smadzeņu netraucētai apasiņošanai. Smadzenēm diennakts laikā caurplūst 1000 l asiņu.
* Smadzeņu galvenais uzdevums ir apstrādāt informāciju, ko ķermenis iegūst, izmantojot visas piecas maņas: redzi, dzirdi, garšu, ožu un tausti.

Informāciju sagatavoja Neiroloģijas attīstības fonda pārstāvis
Foto: Reuters/ Scanpix