Slimnīcu biedrības vadītājs kritizē PB vērtējumu par veselības aprūpi Latvijā
Pasaules bankas (PB) pētījums par veselības aprūpi Latvijā, uz kura varētu tikt balstītas slimnīcu reformas, ir ļoti slikti izstrādāts un tajā ir neskaitāmi daudz kļūdu, šādi PB darbu intervijā "Neatkarīgajai" vērtējis Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs nav sniedzis izvērstu vērtējumu Veselības ministrijas (VM) slimnīcu reorganizācijas plānam, kas paredz tās iedalīt četros līmeņos atkarībā no speciālistu skaita, pakalpojumiem, aprīkojuma un citiem kritērijiem, vienlaikus uzsverot, ka PB vērtējums, uz kura balstās VM piedāvājums esot nekvalitatīvs, un apgalvojot, ka "neviens no slimnīcu vadītājiem nav pret to, ka kaut tas jāreformē".
"Šī ir trešā PB misija veselības aprūpes jomā. Ja iepriekš tikai nolaidām ausis un piekritām visam, ko teica PB, tad pa šiem gadiem Latvijas medicīnas sabiedrība palikusi desmitreiz gudrāka, un redzam, ka PB pētījums ir ļoti slikti izstrādāts, ar neskaitāmi daudz kļūdām. Nācās uzdot PB vairāk nekā 400 precizējošu jautājumu, uz kuriem nav sniegtas konkrētas un precīzas atbildes," sacījis kalējs, ka trakākās kļūdas nosaucot Baltijas jūras līča nodēvēšana par Botnijas jūras līci un 16% pacientu mirstības piedēvēšanu Rīgas 2.slimnīcai.
"Viņi izmanto ļoti maz avotu. Veselības pakalpojumus nesniedz tikai NVD apmaksātais sektors. Pusi no pakalpojumiem sniedz privātais sektors, kas nav vērtēts vispār, līdz ar to daudzi secinājumi ir pilnīgi šķībi, jo faktiskais pieprasījums un piedāvājums, ko piedāvā un ko pacienti izmanto, ir divreiz lielāks, nekā uzradīts PB datos. Piekrītam, ka tajā ir arī pozitīvas atziņas. Jautājums - kurš noteiks šo pakalpojumu sadalījumu slimnīcās. Jāņem vērā pieprasījums, jāzina, vai slimnīca, kas atradīsies noteiktā līmenī, spēs sniegt iedzīvotājiem konkrēto pakalpojumu. PB pieiet ļoti mehāniski: ja reģionos ir mazāks iedzīvotāju blīvums, tad tur pakalpojums nav vajadzīgs, lētāk pacientus sakraut autobusā un aizvest uz simt kilometru attālo slimnīcu. Doma varbūt nav nepareiza, bet, zinot mūsu ceļu infrastruktūru, tas ir samērā nereāli. Ja iedzīvotāji tur tomēr dzīvo, tad kaut kāda līmeņa pakalpojums viņiem ir nepieciešams," turpinājis Kalējs.
Uz norādi, ka paši pacienti nereti nevēlas saņemt ārstēšanu reģionālajās slimnīcās, bet gan vēlas kvalitatīvākus speciālistus, Kalējs tomēr palicis pie nostājas, ka pakalpojumi jāsaglabā arī reģionos: "Ja jums vajag zemākā līmeņa, vienkāršāku, veselības aprūpi - sašūt brūci, ko var izdarīt jebkurš vietējais ārsts, tad nav jābrauc tie simts kilometri, bet diemžēl jau tagad tā tas notiek un pacientu izraksta 100 km attālumā no viņa dzīvesvietas, iespējams, arī nakts laikā. (...) Teorētiski dienas pakalpojums ir daudz lētāks nekā diennakts pakalpojums, bet ir arī saslimšanas vai dzemdības, kas notiek nakts stundās, infarkti, insulti. Ja pacients jāved lielu gabalu, viņa izdzīvošanas iespējas un ārstēšanas kvalitāte krietni samazinās."
Kalējs gan atzinis, ka šos zemākā līmeņa pakalpojumus nevienai slimnīcai negrasās atņemt, "bet grasās samazināt pacientu aprūpes līmeni, un, līdzko samazināsies līmenis, vienkārši tur nebūs to ārstu un pārējā medicīnas personāla, kas to dara! Viņu jau tagad nav! Atgriezt atpakaļ visu, kas ir samazināts, ir sarežģīti. Viena divu gadu laikā to var sabojāt neatgriezeniski."
"Mēs piekrītam, ka nevajag visur darīt visu. Bet tas jau nav PB atzinums, un, manuprāt, nav lietderīgi maksāt tik lielu naudu (1,3 miljoni eiro) ekspertiem, kas nesaprot, uz kurieni viņi atbraukuši, un neanalizē Latvijas kopējo veselības aprūpes stāvokli. Un PB ekspertu attieksme pret slimnīcu un nozares vadītājiem ir samērā nievājoša, viņu atbildēs dominē teksti: tas jau tika prasīts, to jau mēs jums teicām, tas nav būtiski vai tas vispār neko neietekmē," sūkstījies Kalējs.
Kalējs apgalvojis, ka neviens no slimnīcu vadītājiem nav pret to, ka kaut tas jāreformē. "Uzskatām: ja kaut ko darām, tam jābūt loģiskam, cilvēkresursu vai kaut vai finansiālam pamatojumam. Bet tas nevar balstīties uz tik ļoti mazu datu apjomu, uz kāda balstās PB. Mēs aicinājām braukt uz mūsu slimnīcām, runāt ar visu slimnīcu vadītājiem, diemžēl tas nenotika. Viņi apmeklēja tikai divas trīs slimnīcas. PB bija uzdevums novērtēt veselības aprūpes pieejamību visā Latvijā, jo īpaši maznodrošinātajiem, bet viņi skatījās tikai valsts apmaksāto sadaļu, bet ne uz pieprasījumu kopumā. Tāpēc mēs, tāpat kā profesionālās nozares asociācijas, ārstu biedrība, uzskatām, ka šis pētījums nav īpaši vērts, jo nav bāzēts uz reāliem skaitļiem. Ir daļa no pētījuma, kas izmantojama, tomēr lielāko daļu no secinājumiem, kas balstīti uz nepilnīgiem datiem, nevajadzētu izmantot kā pamatu reformu veikšanā."
LETA
2016.gada 28.novembrī
