Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus noteikumos, kas atļauj izglītības iestādēs skolēnu ēdināšanai izmantot pārtikas produktus, kuri satur dabīgos aromatizētājus un krāsvielas, kā arī atsevišķus konservantus.

Grozījumi attiecas arī uz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

Grozījumi paredz, ka izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās tiek nodrošināts pasniegšanas dienā svaigi pagatavots ēdiens no dabīgiem pārtikas produktiem.

VM norāda, ka šo noteikumu izpratnē dabīgi pārtikas produkti ir neapstrādāti pārtikas produkti, piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi, kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem. Uzturā papildus varēs iekļaut arī apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, piemēram, maizi, jogurtu, sieru, gaļas produktus, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī kam nav pievienoti aromatizētāji, izņemot vanilīnu un dabīgos aromatizētājus. Vanilīnu gan skolās pārdodamajos produktos varēs izmantot līdz 2017.gada 1.janvārim.

Tāpat produktiem nedrīkstēs būt pievienotas pārtikas piedevas, izņemot tās, kas ir atļautas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, proti, dabīgās krāsvielas, garšas pastiprinātāji, konservanti, izņemot etiķskābi (etiķis), sēra dioksīda sulfītus, citronskābi, pienskābi, askorbīnskābi, ābolskābi. Produktiem nedrīkstēs būs pievienoti arī saldinātāji. Arī sēra dioksīda sulfītus kā piedevu varēs izmantot līdz 2017.gadam.

Lai dažādotu un papildinātu ēdienkarti, apstiprinātie grozījumi paredz, ka vienu reizi nedēļā ēdienkartē var iekļaut apstrādātus zvejniecības produktus, piemēram, konservētu zivi savā sulā, siļķi un citas zivis, ievērojot noteiktus kvalitātes kritērijus.

Tāpat, lai izvairītos no situācijas, kad bērni vispārējās un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs līdz pusdienu organizēšanas laikam uzturā iekļauj miltu konditorejas izstrādājumus, kas nomāc apetīti, veicina pārmērīgu cukura, tauku un enerģijas uzņemšanu vēl pirms pusdienām, grozījumos ir noteikts, ka miltu konditorejas izstrādājumus izglītības iestāžu izvēles ēdienkartē var iekļaut ēdienreizēs, kas tiek organizētas ne ātrāk kā plkst.11.

Attiecībā uz pārtikas produktiem, kurus papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu teritorijā, tai skaitā skolu kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos, grozījumos tika veikti papildinājumi un atļauto pārtikas produktu klāstā iekļauta maize ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, sviests, džems, želeja, ievārījums, augļu un ogu mērce, augļu un ogu biezenis.

Savukārt, lai nodrošinātu izglītojamajiem iespēju iegādāties karstos dzērienus, piemēram, tēju, kakao arī ārpus ēdnīcas un kafejnīcas darba laika, uzkodu un dzērienu automātos drīkstēs izplatīt dehidrētu pienu.

Papildus grozījumi paredz, ka profesionālo izglītības iestāžu mācību procesa laikā pagatavotos ēdienus drīkstēs iekļaut šo iestāžu kompleksajā un izvēles ēdienkartē.

Ierobežojumi attiecībā uz pārtikas produktiem, kas satur aromatizētājus un pārtikas piedevas, neattieksies uz diētisko pārtiku, ko nodrošina izglītojamajiem, pacientiem, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem, kuriem ir nepieciešama uztura korekcija, piemēram, cukura diabēta, alerģiju, pārtikas nepanesību un citos gadījumos.

Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji.

Līdz ar to ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm.

LETA