Seno maiju un acteku atklājums
Foto: Everjean/Flickr
Mani vilina tase smaržīga kakao! Esmu veikusi pat eksperimentus kafejnīcās par gardāko kakao Rīgā. Un atradu! Man kakao asociējas ar svētku sajūtu, un, kad savā ikdienā gribu radīt neikdienišķu noskaņu, es baudu to. Lēnām. Nevaru saprast, kāpēc mēs draugu vai draudzeni aicinām uz tēju vai uz kafiju, nevis uz tasi kakao!
Cik sen cilvēki pazīst kakao koka augļus un kā esam nonākuši līdz šokolādei un pat šokolādes masāžai?
Pirms tūkstošiem gadu vietā, kuru pazīstam kā Centrālameriku, auga kakao augs jeb Theobroma cacao. Šī koka augļi vienmēr ir bijusi sātīga barība tur mītošajiem putniem un dzīvniekiem. Cilvēku vajadzībām kakao augu sāka izmantot apmēram 2000 gadus pirms mūsu ēras. Pirmās liecības arheologi atraduši Klusā okeāna piekrastē, tagadējā Gvatemalas teritorijā – pētot seno maiju kultūru, kakao pupiņas saglabājušas seko arheologu izraktajos māla podos. Maiji kakao pupiņām piešķīra dievišķu nozīmi, tā bija kā valūta un reizē arī iespēja norēķināties, piemēram, maksājot nodokļus.
Maiji un acteki sāka gatavot arī kakao dzērienu – novācot augu pākstis, fermentizējot un apgrauzdējot iegūtās pupiņas un vēlāk tās saberžot pulverī. Savukārt pulveris tika sajaukts ar ūdeni, nereti pievienojot arī čilī piparus, kukurūzu un citas garšvielas.
Pasaules apceļotājs Kristofers Kolumbs esot bijis pasaulē pirmais eiropietis, kurš 1502. gadā, ar savu apkalpo kuģojot ar Santa Maria un viesojies pie actekiem, no baudīja rūgto ūdeni jeb, kā to sauca acteki, - cacahuatl. Tikai 1585. Gadā kakao kā komerciāls sūtījums no Amerikas pāri Atlantijas okeānam tika sagaidīts Spānijas ostā.
Līdzība ar gurķi
"Kakao ir tropu augs un Latvijas klimats tam ir krietni par vēsu. Pat +15oC grādu siltumā Theobroma augs nosaltu! Vien no īpatnībām ir tāda, ka ziedi augam veidojas nevis ar sīkām un īsām ziedlapiņām, kad aug uz augšu no zariņa, bet gan spraucas ārā taisni no stumbra. Izskatās, it kā ziediņš uz stumbra teiktu: te nu es esmu!" stāsta asociētā profesore, farmācijas doktore Vija Eniņa.
"Kad zieds ir noziedējis, veidojas augļi, kas pēc izskata, formas un izmēra nedaudz atgādina mums tik labi zināmo gurķi. Arī sēklas auglī sakārtotas līdzīgi. Taču pašas sēklas ir atšķirīgas – diezgan palielas un plakanas, apmēram 10 eiro centu monētas izmērā.
Līdzko auglis sagatavojas, tas kļūst brūns vai dzeltenbrūns. Pašām sēklām jeb pupām nav ne garšas, ne smaržas. Specifisko aromātu, ko saožam kakao dzērienā vai šokolādē, sēklas iegūst pēc īpašas fermentizācijas. Šajā procesā sēklas iegūst arī raksturīgo brūno krāsu."
Sēkla, pulveris un sviests
Pēc kakao pupiņu ievākšanas, tām vispirms tiek notīrīta ārējā miziņa, ko sasmalcina un iegūst kakao pulvera aizvietotāju. "Daudziem droši vien nav aizmirsies tāds produkts kā kakaovella – sasmalcināti kakao pupiņu apvalciņi. Protams, no tā nebija diži liela labuma, taču, ja nav īstā kakao, arī šāds produkts nav smādējams," atceras V. Eniņa.
Kad pupām noņemta miziņa, sēklas sasmalcina – saspiež jeb presē un iegūst tā saucamo kakao sviestu. Būtībā tā ir eļļa, kas istabas temperatūrā ir cieta, bet kūst apmēram 350-360C tātad arī saskaroties ar cilvēka ķermeni, kas ir nedaudz virs šīs temperatūras. Tāpēc arī kakao sviestu izmanto medicīnā un skaistumkopšanā. Visu, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas, sauc par spraukumu. To parasti samaļ un iegūst kakao pulveri.
Šokolāde dziedē un vairo skaistumu
Šokolāde. Kakao eļļu izmanto medicīnā, kosmētikā un šokolādes gatavošanā. Te tiek atklāts arī noslēpums, kāpēc šokolāde, stāvot uz galda, ir cieta, bet, līdzko to ieliek mutē vai paņem rokā, sāk kust. Protams, šokolādes sastāvā ir arī vēl citas vielas, piemēram, augu tauki, kas ir izturīgāki augstās temperatūrās, tomēr fakts ir tāds, ka īsti un laba šokolāde arokā ātri vien kļūs mīksta.
Svecītes un lodītes. V. Eniņa atceras, ka agrākos laikos kakao sviestā iestrādāja aktīvās zāļu vielas, piemēram, ar pretsāpju vai temperatūru mazinošu iedarbību, un izmantoja ievadīšanai taisnajā zarnā. Bieži šādus preparātus lietoja mazu bērnu ārstniecībā. Nereti lietoja arī ginekoloģisko lodīšu gatavošanā. Kakao sviesta masa labi sajaucas ar zāļu komponentiem. Tā neatstāj negatīvu iespaidu uz cilvēka veselību un vienlaikus ļauj uzsūkties zāļu aktīvajām vielām.
Ķermeņa kopšanas līdzekļi. Kakao sviests iecienīts cietās un vienlaikus mīkstās konsistences dēļ. Tā kā tas kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, tas ir ērts veids, kā ķermeņa kopšanas līdzeklī radīt tam raksturīgo struktūru un tajā iestrādāt aktīvās vielas. Kad stāv bundžiņā, tas ir pietiekami ciets, bet, līdzko saskaras ar ādu, kļūst mīksts un viegli uzklājams.
Interesanti!
1. Latviski Theobroma cacao sauc par kakao koku, bet krievu valodā to mēdz dēvēt arī par šokolādes koku – šokoladnoje ģerevo.
2. Kakao koks augļus ražo cauru gadu.
3. Viena kilograma šokolādes pagatavošanai nepieciešams apmēram 500 kakao sēklu.
4. Pētījumi rāda, ka no augstvērtīgas kakao šokolādes, kuras sastāvs ir bagāts ar kakao sviestu, alerģija ir novērojama ļoti reti.
5. Kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir kakao sviests un kas paredzēti ķermeņa kopšanai, nav paredzēti lietošanai uzturā. Savukārt pats kakao sviests ir ēdams un tā enerģētiskā vērtība 100 gramos ir 900 kkal.
Teksts: Ieva Rendāne
