Saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām pērn saglabājusies zema, augusi saslimstība ar masalām
Latvijā saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām pērn saglabājusies zema, tomēr pieaugusi saslimstība ar masalām, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Anete Jansone.
Kā liecina SPKC apkopotie epidemioloģiskās uzraudzības dati, piemēram, vējbaku, garā klepus un epidēmiskā parotīta gadījumu skaits pērn ir samazinājies, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā bērni un pieaugušie kopumā nebija vakcinēti pietiekamā līmenī, pērn reģistrēts atsevišķu infekciju gadījumu skaita pieaugums. Pagājušā gada laikā Latvijā reģistrēti 36 masalu saslimšanas gadījumi, kas ir vairāk nekā pēdējo 20 gadu periodā, kad katru gadu tika reģistrēts no viena līdz desmit gadījumiem, stāstīja Jansone.
Tāpat joprojām turpinās difterijas izraisītāja cirkulācija iedzīvotāju vidū - pērn reģistrēti 13 saslimšanas gadījumi, pārsvarā pieaugušo vidū, ko SPKC skaidro ar nepietiekošo vakcinācijas aptveri.
Vakcinācijas monitoringa dati liecina, ka tikai 58% pieaugušo Latvijā ir saņēmuši viņu vecumam atbilstošo vakcinācijas kursu. SPKC atgādina, ka vakcinācija pret difteriju jāveic reizi desmit gados un to apmaksā valsts.
Tas, ka joprojām tiek reģistrēti atsevišķi saslimšanas gadījumi ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, liecina, ka infekcijas slimību izraisītāju cirkulācija nav pilnīgi pārtraukta, un uzliesmojumi ir likumsakarīgi, samazinoties imunizēto personu skaitam, skaidroja Jansone.
Viņa norādīja, ka, pieaugot nevakcinēto iedzīvotāju skaitam, samazinās arī "kolektīvās jeb populācijas imunitātes" aizsargefekts, kas neļauj infekcijas slimībām izplatīties sabiedrībā, līdz ar to pret infekcijas slimībām tiek pasargāti arī tie iedzīvotāji, kuri medicīnisku apsvērumu dēļ vakcināciju saņemt nevar.
Lai nodrošinātu "kolektīvo imunitāti" pret konkrēto infekcijas slimību, vakcinācija ir nepieciešama visiem iedzīvotājiem, kuriem nav medicīniskās kontrindikācijas, sasniedzot 95% aptveri, skaidroja Jansone. Pat neliels nevakcinēto bērnu skaits, kas veidojas katru gadu, vairāku gadu garumā var veidot pietiekami lielu neimūno personu skaitu sabiedrībā, kad "kolektīvās imunitātes" efekts vairs nedarbojas pilnā mērā, un tad infekcijas slimība uzliesmo. Tad bieži slimo pusaudži un pieaugušie, kuri bērnībā nebija vakcinēti, un šādā vecumā slimības nereti noris smagāk, ar komplikācijām. Tāpēc vienīgais veids, kā novērst uzliesmojumus, ir vakcinācija, atgādina SPKC.
Pateicoties vakcinācijai, katru gadu Latvijā tiek novērsti 30-40 000 dažādu infekcijas slimību gadījumu un vairāk nekā 100 nāves gadījumu bērniem. Īstenojot Imunizācijas valsts programmu Latvijā, saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām ir samazinājusies par 99,95%.
Šobrīd saskaņā ar Vakcinācijas kalendāru bērni par valsts līdzekļiem var saņemt vakcināciju pret 14 infekcijām. No šī gada janvāra Vakcinācijas kalendārs ir papildināts ar zīdaiņu vakcināciju pret rotavīrusu infekciju.
