Saslimstība ar gripu varētu pieaugt vēl vienu-divas nedēļas; no gripas komplikācijām mirušo vidū arī bērni
Aizvadītajā nedēļā gripas izplatība Latvijā pārsniedz epidēmisko slieksni. Par to liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotie monitoringa dati par cilvēku vēršanos pie ārstiem ar gripas simptomiem. Saskaņā ar pieejamo informāciju, aizvadītajā nedēļā tie bija 165 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, bet epidēmiskais slieksnis tiek pārsniegts, ja ar gripu slimo vairāk nekā 100 iedzīvotāju uz 100 000 iedzīvotāju.
Infektoloģiajs centra Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs lēš, ka saslimušo skaits varētu būt lielāks, jo A tipa gripa parasti norit vieglā formā un, iespējams, cilvēki to pārslimo, pašiem pat īsti to nenojaušot, vai uzskatot, ka tā ir saaukstēšanās. Piemēram, pērn tikai aptuveni 10% gripas slimnieku bija vērsušies pie ārsta, uzskata speciālisti. Pārējie to izslimoja bez vēršanās pēc medicīniskās palīdzības. Līdz ar to inficēto skaitu nevar skaidri zināt un noteikt. Arī daļa to cilvēku, kas vēršas pie ārstiem ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, iespējams, slimo ar gripu vieglā formā. Vidēji gripas sezonā aptuveni 10-30% iedzīvotāju pārslimo ar gripu, teic Perevoščikovs.
Gripas sezona parasti ilgst astoņas līdz desmit nedēļas, bet aptuveni trīs līdz četras nedēļas ir straujš gripas pacēlums. Ņemot vērā šā gada līdzšinējās tendences, Perevoščikovs prognozē, ka gripas pacēlums varētu būt vēl aptuveni vienu līdz divas nedēļas, tomēr atsevišķās teritorijās, kur gripas epidēmija iestājās straujāk, saslimšana mazināsies, citur, iespējams, pieaugs. Pērn gripas izplatība bija sasniegusi pat 500 iedzīvotājus uz 100 000 cilvēku. Šogad, visdrīzāk, pie ārstiem vērsušos skaits varētu būt mazāks, jo daudzi A (H1N1) gripu izslimoja jau pērn. Bet, ņemot vērā, ka šogad izplatās vēl viena A tipa un arī B tipa gripa, tad precīzi prognozēt saslimušo skaitu vēl nevar.
Runājot par nāves gadījumiem, Perevoščikovs skaidro, ka, sākot no aizvadītā gada, ārstniecības iestādes brīvprātīgā kārtā var ziņot par mirušajiem cilvēkiem. Līdz šim ziņas saņemtas par septiņiem nāves gadījumiem pēc gripas komplikācijām, taču tas nebūt neliecinot par kopīgo skaitu, jo nāve var iestāties arī, ārstējoties ambulatori vai nevēršoties vispār pie ārsta. Pagaidām dati ir orientējoši. Pērn gripas sezonā tika ziņots par 35 nāves gadījumiem.
Šogad lielākoties nāves cēlonis ir bijis pneimonija. Četriem no mirušajiem pacientiem bijušas arī citas blakussaslimšanas. Lielākoties, nāvi izraisījusi novēlota vēršanās pēc ārsta palīdzības.
Trīs mirušie ir vecumā no 40 līdz 45 gadiem, viens – vairāk nekā 70 gadus vecs. Tāpat no gripas izraisītajām komplikācijām šogad miruši bērni līdz septiņu gadu vecumam. Visi mirušie bija slimojuši ar pandēmisko gripu, ar kuru galvenokārt slimo gados jauni cilvēki.
Ilze Mežniece
