Saeimas deputāts: Interese par sportu un veselīgu dzīvesveidu ir jāieaudzina jau bērnudārzā
Vēlmei sportot, ir jābūt jau gan bērnudārzu audzēkņiem, gan skolēniem, jo saskaņā ar virkni pētījumu un ārstu viedokli, tieši sporta aktivitāšu daudzums un regularitāte bērnu ikdienā ir ārkārtīgi svarīga atslēga viņu veselīgas, pilnvērtīgas un fiziski aktīvas dzīves durvīm, norāda Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks.
Vairums pasaules valstu, tai skaitā arī Latvija izstrādā programmas sabiedrības veselīga dzīvesveida veicināšanai, kurās kā pamatmērķis ir norādīta dzīves ilguma pagarināšana, taču, lai jebkura no šīm programmām strādātu, mums visvairāk ir jākoncentrējas tieši uz bērnu un jauniešu motivēšanu sportot un dzīvot veselīgu dzīvesveidu, pārliecināts J. Upenieks.
Viņš skaidro, ka neveselīgs uzturs un vēlme pavadīt laiku pie datora vai ar viedtālruni rokās kļūst par bērnu ikdienu ne tikai ASV, ko visbiežāk piemin, lai raksturotu šo problēmu, bet arī Latvijā.
Viņaprāt, tikai jau no bērnudārza vecuma pievēršot bērnus fiziskām aktivitātēm un motivējot dzīvot veselīgu dzīvesveidu, ir iespējams novērst mūsu bērnu potenciālās veselības problēmas un ieaudzināt viņos izpratni par to, ka līdzās virtuālās pasaules burvībai ir pieejams arī sports, kas ir bezgala aizraujošs un dzīvi pilnveidojošs elements.
Bērni bērnudārza un pamatskolas vecumā ir ārkārtīgi aktīvi un atvērti visam jaunajam. Tieši šis vecums būtu izmantojams, lai veidotu izpratni par fiziskām aktivitātēm, sporta un veselīga uztura nepieciešamību pilnvērtīgai turpmākajai dzīvei.
Kamēr citur pasaulē tiek ieguldīti pamatīgi finanšu līdzekļi, lai pašus jaunākos nodrošinātu ar atbilstoša infrastruktūru - sporta telpām un laukumiem, kas piemēroti viņu vajadzībām, mēs attiecībā uz šo esam gana kūtri. Visu cieņu pāris pilsētu labajiem piemēriem, taču ar to visas valsts mērogā ir vairāk nekā par maz, norāda J. Upenieks.
Viņš akcentē to, ka līdzās sporta infrastruktūrai un tās pieejamībai ir nepieciešamas veicināt iespējas nodarboties ar sportu arī skolā, proti, palielinot sporta nodarbību skaitu un cenšoties, cik iespējams izskaust to kavējumu apjoma pieaugumu.
Ne tikai vecākiem, bet arī skolu medmāsām un ārstiem, kuri vieglu roku atbrīvo bērnus no sporta stundu apmeklējuma, ir jāsaprot kādu neatgriezenisku kaitējumu viņi potenciāli nodara mūsu bērniem.
Diemžēl pagaidām gan Saeimā, gan par to atbildīgajās Valsts pārvaldes institūcijās tikai tiek runāts par iespēju palielināt sporta nodarbību skaitu skolās un veicināt bērnu un jauniešu veselīgu dzīvesveidu, tādēļ kā Saeimas Sporta komisijas priekšsēdētājs, es aicinu pēc iespējas ātrāk no vārdiem pāriet pie darbiem un pēc iespējas ātrāk pieņemt minētos, nenovērtējami nozīmīgos, lēmumus attiecībā uz mūsu bērnu nākotni.
