Rutkaste: Latvijas veselības aprūpes reformām varam izmantot Nīderlandes pieredzi
Latvijas veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un reformām būtu izmantojama Nīderlandes pieredze, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
"Mēs piedāvājam ieviest regulētu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, līdzīgu tai, kāda jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Nīderlandē. Šādai sistēmai ir jābalstās konkurencē, kurā gan apdrošinātāji, gan veselības pakalpojumu sniedzēji konkurē savā starpā, piedāvājot pacientiem labākus risinājumus," aģentūrai LETA sacīja Rutkaste.
Viņš atgādināja, ka Latvijā veselības aprūpes nozarei no valsts līdzekļiem tiek tērēti aptuveni 900 miljoni eiro gadā. Tomēr katru gadu šīs naudas nepietiek un vērojamas pacientu rindas, neziņa, cilvēku neapmierinātība un papildu pieprasījumi pēc budžeta dotācijām.
Sistēmas nesakārtotības iemesli ir vairāki, pirmkārt, likumos noteikts, ka iedzīvotājiem jānodrošina valsts apmaksāta veselības aprūpe visā tās spektrā, taču vienlaikus nav izrēķināts, cik kas maksā, ko varam un ko nevaram atļauties. "Naudas budžetā ir tik, cik tās ir, un visam nepietiek. Rezultātā veidojas milzīga neziņa, iedzīvotājiem nav skaidrs, kas kuram pienākas, būs vai nebūs pieejami veselības aprūpes pakalpojumi," situāciju raksturoja ekonomists.
Otrkārt, veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir nepārskatāma, nauda bieži tiek sadalīta bez rūpīgas analīzes un pamatojuma, nav skaidra tarifu veidošanās. Treškārt, virkne rādītāju liecina par to, ka veselības aprūpes finansējums tiek izlietots neefektīvi, kā rezultātā veselības rādītājos būtiski atpaliekam no valstīm, kas veselības aprūpei tērē aptuveni tikpat, cik Latvija.
"Piekrītu, ka veselības aprūpei vajadzētu pakāpeniski palielināt finansējumu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pienācīgu veselības aprūpi. Tomēr novirzīt papildu naudu nepārskatāmā un neefektīvā sistēmā būtu vieglprātība. Ir neskaitāmi piemēri, kur nauda veselības aprūpē ir tikusi izlietota neefektīvi, kaut vai tā pati e-veselība, kurā ieguldīti daudzi miljoni, bet rezultāta joprojām nav. Un šādu piemēru ir daudz. Tādēļ sistēma no sākuma ir jāsakārto," aicina Rutkaste, kā piemērotāko modeli minot regulētas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.
Šāda sistēma vienlaikus ļautu gan palielināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu, gan arī veicinātu sistēmas sakārtošanu, padarītu to pārskatāmu un saprotamu, kā arī garantētu ikvienam iedzīvotājam pieejamus, kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Strādājošajiem nopērkot veselības apdrošināšanas polisi un valstij apdrošinot bērnus, pensionārus, bezdarbniekus un mazturīgos iedzīvotājus, ikviens varētu būt drošs, ka viņš saņems kvalitatīvus polises segumā iekļautos veselības aprūpes pakalpojumus.
Latvijas Bankas eksperti pašlaik pēta veselības nozares problēmjautājumus, tostarp ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Kārlis Vilerts vietnē "makroekonomika.lv" publicējuši analīzi par veselības aprūpes sistēmu. Rakstā secināts, ka Latvijas veselības aprūpi raksturojošie rādītāji ir drūmi.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā sabiedrība veselības aprūpes sistēmas kvalitāti vērtē kā zemu. Eiropas Komisijas (EK) ziņojums liecina, ka tikai 47% aptaujāto Latvijas veselības aprūpes sistēmu vērtē kā labu vai ļoti labu, 2% - kā ļoti labu. Šajā ziņā atpaliekam ne tikai no ES vidējā rādītāja (71%), bet arī no Lietuvas (65%) un Igaunijas (73%). Ekonomisti norāda, ka viens no iemesliem neapmierinātībai ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums - 2013.gadā katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vajadzības gadījumā nav vērsies pie veselības aprūpes speciālista, un šis rādītājs ir divas reizes augstāks nekā Igaunijā, trīs reizes augstāks nekā ES vidēji un četras reizes augstāks nekā Lietuvā.
Svarīgākie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji vajadzības gadījumā nav vērsušies pie veselības aprūpes speciālista, ir pakalpojumu dārdzība un garās rindas. Turklāt visbiežāk šo abu iemeslu dēļ veselības aprūpes speciālistu neapmeklēja iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem. Tāpat vērojams salīdzinoši augsts novēršamo nāves gadījumu īpatsvars Latvijā (29%, kas ir uz pusi augstāks nekā vidēji ES). Arī sagaidāmais mūža ilgums un veselīgais mūža ilgums (mūža ilgums, kas nodzīvots bez nopietnām veselības problēmām) Latvijā ir viens no zemākajiem ES.
Krasnopjorovs un Vilerts uzsver, ka viena no veselības aprūpes sistēmas problēmām Latvijā ir nepietiekamais finansējums. Veselības aprūpes kopējais finansējums Latvijā vēsturiski bijis 6-7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir zemāks nekā daudzās ES un OECD valstīs. Turklāt salīdzinoši lielu daļu no kopējā finansējuma veidojis privātais finansējums, tai skaitā pacientu līdzmaksājumi, kas ir tuvs OECD vidējām līmenim. Savukārt valsts finansējums ir viens no zemākajiem, kopš 2012.gada tas bijis zem 4% no IKP. Kopējie veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā bija līdzīgi 2007.gada rādītājam, tomēr, ņemot vērā medicīnas pakalpojumu cenu pieaugumu, reālā izteiksmē veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija par 18% mazāki nekā pirmskrīzes periodā.
Pēc Latvijas Bankas ekonomistu domām, zemais nozares finansējums varētu būt tikai aisberga redzamā daļa. Pastāv pazīmes, ka esošais veselības aprūpes finansējums tiek iztērēts ne visai efektīvi.
Lai uzlabotu Latvijas veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā, nepieciešamas strukturālas reformas, kas līdztekus finansējuma palielināšanai spēs nodrošināt arī līdzekļu efektīvāku izlietošanu, rezumē Krasnopjorovs un Vilerts.
LETA
