RSU viedoklis par LU zobārstniecības programmas licencēšanu

Foto: LETA

2014.gada 2.aprīlī pieņemtais Studiju programmu licencēšanas komisijas lēmums par Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas "Zobārstniecība" licencēšanu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) rada neizpratni, veselības portālu MEDICINE.LV informēja RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Licencēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir pretējs valdības deklarācijas 24.punktā teiktajam, kurā teikts, ka jānovērš augstākās izglītības programmu nelietderīga dublēšanās valsts augstskolās viena reģiona ietvaros. Tāpat komisija lēmusi pretēji 2013.gada 27.novembra IZM politikas dokumentam par universitāšu specializāciju, ko toreiz parakstīja gan Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Veselības ministre Ingrīda Circene, gan arī toreizējā Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Vakardienas lēmums var mainīt spēles noteikumus augstākajā izglītībā – tagad katra augstskola varēs veidot kādas studiju programmas vien vēlas, nerēķinoties ar iepriekš noteiktām valsts prioritātēm finanšu efektivitātē, budžeta sabalansēšanā, programmu dublēšanas novēršanā, valsts pasūtījuma izpildē, darba tirgus pieprasījumā un nepieciešamībā u.tml. aspektiem.

Ņemot vēra, ka LU jaunā programma ir iecerēta kā starptautiska studiju programma angļu valodā, tās pretenzijām uz kvalitāti būtu jābūt īpaši augstām un atbilstošām visām Eiropas Savienības regulām pret zobārstniecības izglītību, lai maksimāli mazinātu riskus, ka var ciest zobārstniecības izglītības un visas Latvijas augstākās izglītības prestižs starptautiskā mērogā. Stomatologa kā ārsta profesija ir reglamentēta profesija, tāpēc izglītības iegūšanai tajā ir ļoti stingras prasībās visā Eiropas Savienībā, lai maksimāli novērstu kaitējumu pacientam, kad sekas var būt neatgriezeniskas.

Pašreiz publiski pieejamā informācija par LU jauno programmu nerada priekšstatu, ka virkne programmā realizēto studiju priekšmetu tiks realizēti sadarbībā ar klīniskajām bāzēm, kurās studenti reāli tiks apmācīti darbam ar pacientiem, lai gan tā ir stingra šīs izglītības prasība. Tāpat bažas rada programmas realizācijā piesaistīto akadēmisko un profesionālo mācībspēku kvalifikācijas atbilstība Ārstniecības likumam. Virkne no tiem nav atrodami Latvijas Ārstu biedrības apmācīttiesīgo ārstu datu bāzē.

Šaubu ēnu par lēmuma objektivitāti rada arī licencēšanas komisijas priekšsēdētājas ilggadīgā darbošanās LU, turklāt viņai bija divas izšķirošās balsis licences piešķiršanā. Šaubas rada arī citu, ar LU saistītu, komisijas locekļu objektivitāte.

Pašreiz RSU juristi vērtēs licencēšanas komisijas lēmuma juridiskos aspektus un lems par turpmākajām darbībām.

Informācija, kas saistīta ar komisijas lēmumu, ir pieejama šeit: http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/augstaka-izglitiba/11010.html