Rindas uz apmaksātu sociālo rehabilitāciju piedāvā mazināt, paplašinot SIVA funkcijas vai piesaistot papildu finansējumu

Foto: Stock.XCHNG

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi divus risinājumus, kā uzlabot Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) darba efektivitāti un mazināt arvien pieaugošās rindas uz valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju.

Kā liecina LM sagatavotais konceptuālais ziņojums par SIVA, viens no variantiem paredz finansējuma piesaisti 754 792 eiro apmērā, savukārt otrs - neprasa papildu finanšu līdzekļus.

Variants, kuram nav nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, paredz, ka SIVA profesionālās piemērotības noteikšanu veic arī bezdarbniekiem ar veselības problēmām (pamatotas ar ārsta atzinumu) vai invaliditāti un kuriem ieteikumu noteikt profesionālo piemērotību ir sniegusi Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Šādi plānots palielināt SIVA klientu skaitu.

Tāpat plānots klientu apzināšanā aktivizēt SIVA sadarbību ar Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisiju un NVA.

Minētais darbības uzlabošanas variants paredz aktualizēt SIVA profesionālās piemērotības novērtēšanas metodiku, lai to varētu izmantot arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat paredzēts noslēgt sadarbības līgumus ar darba devējiem un to organizācijām par klientu nodarbinātības iespējām un prakses vietām, kā arī vairāki citi pasākumi.

Savukārt otrs variants paredz piesaistīt papildu finansējumu 754 792,30 eiro apmērā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai, šādi mazinot pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumu.

Šādi ik gadu prognozēts nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 114 personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras pakalpojumu pieprasījušas atkārtoti, 855 personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras pakalpojumu pieprasījušas pirmreizēji, un 171 politiski represētām personām un ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām.

LM apkopotā informācija liecina, ka personu skaits, kuras vēlas saņemt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pastāvīgi pieaug. Tā 2013.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā tika uzņemtas 3712 personas, savukārt 2014.gadā - 4191 persona.

Uz šī gada 1.aprīli rindā kopumā gaida 8243 personas, no tām 5 842 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja tās ir nodarbinātas. Rindā gaida arī 1707 politiski represētās personas un 694 Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku (ČAES) likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas.

Gaidīšanas laiks rindā uz 1.aprīlī bija aptuveni divi gadi un divi mēneši.

Analizējot datus par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem, LM konstatējusi, ka visvairāk rindā ir to cilvēku, kuri sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir pieprasījušas pirmreizēji. Ministrija norāda, ka, nenodrošinot šīm personām pakalpojumu savlaicīgi, netiek sasniegts tā mērķis kopumā.

Ministrija atzīmē, ka, novēloti sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personām ar prognozējamo invaliditāti, pieaug viņu invalidizācijas risks, kā rezultātā var rasties funkcionālo traucējumu neatgriezeniska ietekme uz personas veselības stāvokli, savukārt valstij - papildu finanšu izdevumi atvieglojumu un pabalstu nodrošināšanai, kā arī personas reintegrācijas nodrošināšanai.

Tā kā personām ir jāgaida rindā, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, netiek ievēroti tiesību aktos noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas termiņi un mērķi, atzīmē LM.

Piemēram, ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir tiesības saņemt reizi gadā, bet politiski represētām personām - vienu reizi trijos gados. Ņemot vērā, ka gaidīšanas laiks pakalpojuma saņēmēju rindā ir aptuveni divi gadi un divi mēneši, tad šobrīd tas netiek nodrošināts tiesību aktos noteiktajos termiņos, secinājusi LM.

Ministrija identificējusi arī virkni citu problēmu SIVA darbā, kā, piemēram, prasmju sertificēšanas sistēmas neesamību un to, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojums nav orientēts uz rezultātu un nav mērķēts uz prioritārām klientu grupām.

Samazinās arī klientu skaits, kuriem nepieciešama profesionālā rehabilitācija, bet pieaug tādu skaits, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija.

Tāpat, ņemot vērā, ka SIVA ieņēmumi no maksas pakalpojumiem katru gadu samazinās, arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai būs jānovirza no valsts budžeta, kas attiecīgi samazinās finansējuma apmēru tieši pakalpojuma sniegšanai.

LETA