Rēvalds: Veselības nozares finansējums jāpalielina, nepalielinot valsts budžeta deficītu
Foto: Ieva Lūka/LETA
Veselības nozares finansējums jāpalielina, izvairoties no valsts budžeta deficīta palielināšanas, aģentūrai LETA uzsver Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Papildus finansējums veselības nozarei ir nepieciešams, lai pacientiem palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību, mazinātu rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, nodrošinātu adekvātu atalgojumu medicīnas darbiniekiem un risinātu daudzus citas nozarē uzkrātās problēmas. To apliecina gan visi līdzšinējie pētījumi, gan arī mazais budžeta finansējums, ko Latvija līdz šim ir atvēlējusi veselības jomai, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, skaidro Rēvalds.
"Tomēr, būdami uzņēmēji, esam par atbildīgu valsts fiskālo politiku. Mums ir jādomā ilgtermiņā, tostarp arī par to, kā valsts spēs norēķināties par uzņemtajām saistībām. Tāpēc neuzskatām, ka esošajā ekonomiskajā situācijā budžeta deficīta palielināšana varētu būt pareizais veids, kā panākt finansējuma pieaugumu nozarei," norāda VADDA valdes priekšsēdētājs.
Asociācijā uzskata, ka budžeta deficīta palielināšanas vietā ir jākoncentrējas uz pārbaudītiem alternatīviem risinājumiem. Viens no veidiem būtu obligātā veselības apdrošināšana. Tāpat jāpārskata arī publiskā sektora tēriņi un esošā finansējuma izlietošanas efektivitāte, izvērtējot līdzšinējo praksi par sniegtajiem pakalpojumiem maksāt dubultā.
Kā atzīmē Rēvalds, ja privātajam sektoram valsts maksā tikai par sniegtajiem pakalpojumiem, tad publiskajā sektorā ierasti tiek maksāts ne vien par tiem pašiem pakalpojumiem, bet papildus no valsts budžeta regulāri tiek subsidēta arī ēku būvniecība un rekonstrukcija, iekārtu iegāde, papildus piešķirti līdzekļi dažādu parādu atmaksai un darbinieku algu paaugstināšanai. Privātās veselības institūcijas to visu finansē par saviem līdzekļiem, kas liecina par to, ka arī publiskajā sektorā esošā finansējuma robežās noteikti ir rezerves līdzekļu efektīvākai izmantošanai.
"Tāpat VADDA jau vairākkārt ir norādījusi, ka nozīmīgus līdzekļus ir iespējams ietaupīt, novēršot dubultos izmeklējumus, nodrošinot veselības nozares sektorā strādājošo elektronisko datubāzu savietojamību, straujāk virzot uz priekšu e-veselības projektu, kā arī sākot efektīvu cīņu pret ēnu ekonomiku veselības nozarē gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Līdz šim vēršanās pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem nozarē nav bijusi prioritāte, laiks būtu to mainīt," akcentē Rēvalds.
Kā ziņots, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kurā iekļāvusies arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), 1.maijā organizēja tautas sapulci "Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā".
Tāpat vēstīts, ka, ņemot vērā, ka apstiprinātajā valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes budžetam, LVSADA drīzumā sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram.
LETA
