Rēvalds: Veselības apdrošināšana ir sistēmiski svarīga, tā ir jāatbalsta
Veselības apdrošināšana ir sistēmiski svarīga, tā patlaban apmaksā apmēram vienu desmito daļu veselības pakalpojumu, intervijā aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms 2015.gadā bija 70 miljoni eiro. Tas, ka polises apmaksā pieticīgu pakalpojumu klāstu, ir saistīts ar to, ka polišu pircējam, kas ir valsts, pašvaldības vai privāta organizācija, ir noteikts limits, cik viņi drīkst gadā tērēt uz vienu darbinieku, skaidro Rēvalds. Valsts un pašvaldību iestādēs latos tie bija 150 lati (213,43 eiro), privātajiem tie bija 300 lati (426,86 eiro) gadā uz vienu strādājošo.
"Šis limits diemžēl ir palicis tāds pats, kāds bija pirms desmit gadiem. Medicīnas pakalpojumu tarifi ar katru gadu aug, tāpēc polisē var "iespiest" aizvien mazāk pakalpojumu," norāda Rēvalds. Pēc viņa domām, valdībai būtu jāpieņem drosmīgs lēmums un limiti jāindeksē.
Statistika liecina, ka apdrošināts Latvijā ir katrs trešais strādājošais. Rēvalds norāda, ka, veicinot veselības apdrošināšanu, tiktu samazināts to cilvēku skaits, kas izmanto valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. Katrs apdrošināšanas polises lietotājs atbrīvo vietu tiem mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, kurus darba devējs nav apdrošinājis. Tāpēc obligātā veselības apdrošināšana ir sistēmiski svarīga un to ir vērts atbalstīt un veicināt, pārliecināts VADDA vadītājs.
Viņš gan atzīst, ka "zem nosaukuma "obligātā veselības apdrošināšana" var palikt ļoti dažādu izpildījumu". Tā var būt pavisam primitīva naudas pārdale - savākto naudu, piemēram, nosaukt par apdrošināšanas fondu un administrēt šos līdzekļus pa vecam.
Tomēr var izveidot arī ļoti sarežģītu un gudru sistēmu. "Es personiski vairāk sliecos uz to. Lai to paveiktu, ir jāpārskata veselības pakalpojumu grozs, jādefinē, par kādiem pakalpojumiem valsts maksā, jāsakārto šī apmaksas politika, lai nebūtu situācija, ka ārsti atsakās strādāt par pašreizējiem pakalpojumu tarifiem. Ir jārod papildu finanšu avoti, kas ir ļoti sarežģīts uzdevums," atzīst Rēvalds. Viņš turpina, ka var mēģināt paņemt daļu naudas no sociālā budžeta, var mēģināt ieviest kādu jaunu nodokli, obligātā kārtā piesaistīt iedzīvotāju maksājumus. "Šīs iespējas ir kā vienas rokas pirksti - kod, kurā gribi, visi sāp. Izdarīt radikālas izmaiņas būs ļoti sarežģīti un būs vajadzīga arī politiskā drosme. Taču tas neizbēgami būs jādara. Var, protams, mēģināt pārdalīt līdzekļus starp nozarēm, kas būs politiski sāpīgi, jo var skart, piemēram, izglītību, kultūru vai satiksmi," akcentē Rēvalds.
Veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā, pēc Rēvalda domām, noteikti ir jāiesaista arī privātās apdrošināšanas kompānijas, vēlams, konkurences apstākļos. Taču regulētas konkurences apstākļos, iespējams, jānosaka, ka šīm kompānijām ir jābūt bezpeļņas organizācijām.
LETA
