Repše aicina sociālismu veselības aprūpē aizstāt ar modernu obligāto veselības apdrošināšanu
Foto: LETA
Veselības aprūpē ir jāizbeidz sociālisms un jāievieš brīvā tirgus principi, pēc Nīderlandes modeļa ieviešot modernu obligāto veselības apdrošināšanu, par partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētāja Einara Repšes viedokli aģentūru LETA informēja politiskā spēka komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.
Veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) piedāvātā reforma nerisina lielākās veselības aprūpes problēmas - pakalpojuma pieejamību, korupciju, zemās ārstu algas, tirgus kropļošanu ar nepārdomātām valsts subsīdijām u.tml. Tā nav saucama arī par obligāto veselības apdrošināšanu tādā izpratnē, kā tas ir Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, kur cilvēks, iegādājoties apdrošināšanas polisi, nav spiests stāvēt garās rindās vai dot kukuli, lai saņemtu kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, norāda Repše.
Sakārtota veselības aprūpes sistēma balstās arī sakārtotā veselības finansēšanas sistēmā. Šobrīd Latvija veselības aprūpes sistēmas budžets tiek administrēts centralizēti. Tas, ar ko un cik daudz katru gadu slimosim, tiek izlemts valdībā.
Veselības ministrijas piedāvāta reforma varbūt mazliet palīdzēs iekasēt nodokļus un ierobežos nodokļu nemaksātāju iespējas ārstēties uz citu rēķina. Varbūt tas liks aplokšņu algu saņēmējus kaut nelielu daļu savu ienākumu tomēr iemaksāt valsts kasē, bet šī reforma, kura jau raisījusi ļoti karstas diskusijas un lielu pretestību, nerisinās galvenās veselības aprūpes problēmas - pakalpojumu pieejamību un to zemo kvalitāti. Pie tām šobrīd vainojams gan finanšu trūkums, gan nozares neracionāla organizācija un ačgārna, modernai tirgus ekonomikai pilnīgi nepieņemama finanšu administrācija. Tāpēc labākais risinājums būtu Nīderlandes modelis, uzskata "Latvijas attīstībai".
Latvijas veselības aprūpes budžets (apmēram 3% no iekšzemes kopprodukta) ir vairāk nekā divas reizes zemāks par vidējo Eiropā, bet privāto maksājumu īpatsvars veido 40% (Igaunijā - 19%, Lietuvā 28%). Uzskatu, ka vienīgais risinājums ir novecojušo, sociālismā aizkavējušos sistēmu aizstāt ar modernu veselības apdrošināšanu, kas strādā konkurences un brīvā tirgus apstākļos, pauž partijas valdes priekšsēdētājs. To ļoti veiksmīgi atrisinājusi Nīderlande, kas kvalitātes rādītājos kopš 2005.gada ierindojas pirmajā trijniekā starp 34 Eiropas Savienības dalībvalstīm (Euro Heatlh Consumer Index).
Pareizi organizēta apdrošināšanas sistēma vienlaicīgi nodrošinās gan solidaritātes principu, gan papildu līdzekļu ienākšanu veselības aprūpē. Sociāli neaizsargātajām grupām polisi iegādāsies vai vismaz daļēji kompensēs valsts. Līdz ar to, tāpat kā šobrīd, lielāko daļu bāzes veselības aprūpes izdevumu uzņemsies valsts, tikai krietni racionālākā un pašregulācijai pakļautā veidā. Obligāto polišu iegādi bērniem un jauniešiem, kā arī maznodrošinātām personām pilnībā segs valsts, pārējiem to jūtami subsidēs valsts, un katrs varēs brīvi izvēlēties kādu no licenzētajām apdrošināšanas kompānijām, kam uzticēt savu apdrošināšanu, par politiskā spēka pozīciju informēja Lejiņa.
"Visas apdrošināšanas kompānijas konkurēs tirgū, nodrošinot kvalitātes palielināšanos, zemākas cenas un maksājumu iespējami efektīvu izlietošanu. Slimnīcas un ārsti pelnīs atbilstoši darbam un varēs plānot savus izdevumus, vadoties pēc noslēgto līgumu skaita, nevis mistiskām kvotām, ko noteikusi valdība. Bāzes polises un obligāti apdrošināmo pakalpojumu grozu noteiks valsts, kas arī kontrolēs apdrošinātājus un ar speciālu likumu noteiks to tiesības un pienākumus. Papildus būs radīta iespēja brīvprātīgi iegādāties arī augstākas pakāpes polises, katram atbilstoši savām prasībām un iespējām, kas automātiski veicinās līdzekļu pieplūdumu veselības aprūpē. Piedāvājot dažādas atlaides, tiks veicināts veselīgs dzīvesveids un regulāras profilaktiskas pārbaudes. Apdrošinātāji būs tieši un finansiāli ieinteresēti, lai cilvēki neslimotu, bet, ja kādam gadīsies saslimt - viņu iespējami ātri un labi izārstēt," pauž Repše.
Viņš norāda, ka ir jāsaprot, ka šobrīd mēs visdārgāk maksājam ar savu veselību, ačgārnās sistēmas dēļ nevēršoties pie ārsta savlaicīgi vai neārstējoties pietiekami kvalitatīvi. Obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kāds tas ir Nīderlandē, ļautu Latvijas iedzīvotājiem saņemt visiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par kuras sniegtajiem pakalpojumiem (pēc polises iegādes) pilnā apmērā maksātu apdrošinātājs, neliekot iedzīvotājam piemaksāt daļu cenas no savas kabatas. Bāzes polises cenu valsts varēs delikāti regulēt, izvēloties obligāti apdrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu grozu, bet polišu iegādi masveidā subsidēt no veselības aprūpes budžeta, tādejādi racionāli administrējot veselības aprūpei pieejamos līdzekļus. Galvenais izvēlēties labu, pārbaudītu un praksē strādājošu modeli - Nīderlandes modeli - nevis mēģināt kārtējo reizi izgudrot slikti strādājošu velosipēdu no jauna.
Jau ziņots, ka pašlaik likumprojekts "Veselības aprūpes finansēšanas likums" tiek izskatīts Saeimā, kur tas pieņemts pirmajā lasījumā.
Tas paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju.
Tāpat paredzēts, ka valsts apdrošinās 20 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2. un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šā saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksu maksātājus.
