Raidījums: Ploriņu un Štrihu tur aizdomās par gandrīz 1,3 miljonu eiro liela kaitējuma radīšanu valstij

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) priekšnieku Armandu Ploriņu un NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāju Semjonu Štrihu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par gandrīz 1,3 miljonu eiro liela kaitējuma radīšanu valstij, vakar, 13.septembrī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

NMPD amatpersonas tiekot turētas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī par bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas. Kā jau iepriekš vairākkārt izskanējis, lieta saistīta ar noslēgto līgumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Kriminālprocess sākts šī gada augustā. Kratīšanu KNAB operatīvie darbinieki veikuši arī Štriha vietnieces Ieviņas Alkas darba kabinetā. Tieši viņas paraksts esot uz skandalozā līguma ar Adigjozala Mamedova kompāniju, jo Štrihs tolaik esot bijis atvaļinājumā. Tāpat kratīšana veikta otras līgumslēdzēja puses - Adigjozalam Mamedovam piederošās firmas - telpās.

"Nekā personīga" vēstīja, ka KNAB izmeklēšana saistīta gan ar 2010.gada 29.aprīļa vienošanās noslēgšanas apstākļiem, gan labvēlības izrādīšanu privātfirmai līguma darbības laikā. Štrihu un Ploriņu KNAB turot aizdomās par vairākkārtējiem šī līguma grozījumiem, ar kuriem radīts kaitējums valsts interesēm. Piemēram, Štrihs papildus organizējis sanitāra pakalpojumu iepirkumu, zinot, ka par identiskiem pakalpojumiem jau vienreiz samaksāts.

Tāpat noslēgtais līgums paredzēja ievērojamu atlaidi mašīnām, kas vecākas par septiņiem gadiem. Neviena no Rīgā kursējošām "Rīgas Sanitārā transporta autobāzes" mašīnām nebija tikko no rūpnīcas izripojusi, bet valsts maksāja kā par jaunām, vēsta raidījums. Abās epizodēs pretimnākšana Mamedovam no valsts kabatas esot izmaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Tagad KNAB Ploriņam un Štriham aizliedzis ne tikai pildīt amata pienākumus, bet arī izbraukt no valsts un tikties ar Mamedova kompānijas cilvēkiem - Adigjozalu Mamedovu, viņa dēlu Eldanizu, Orlando Rozenu un Uldi Villeru, vēsta "Nekā personīga".

LETA jau ziņoja, ka KNAB otrdien veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. Štrihs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka otrdien ministrija no KNAB saņēmusi dokumentu, kurā teikts, ka Ploriņam aizliegts atrasties savā darbavietā un viņš nedrīkst pildīt NMPD vadītāja pienākumus. Tas pats attiecas arī uz Štrihu.

Štrihs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB viņam piemērojis aizdomās turētā statusu, taču viņš nezinot, ko birojs viņam inkriminē. KNAB Štriham aizliedzis kontaktēties ar atsevišķām personām, taču viņš nedrīkstot atklāt, ar kurām tieši.

Štrihs arī apstiprināja, ka korupcijas apkarotāji veikuši kratīšanu viņa dzīvesvietā un meklējuši dokumentus, taču KNAB darbinieki neko līdzi nav paņēmuši. NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs uzskata, ka neko sliktu nav izdarījis.

Savukārt Ploriņš, uzzinot, ka viņam zvana aģentūra LETA, teica, ka neko nekomentēšot, un sarunu pārtrauca.

KNAB paziņojumā presei rakstīja, ka KNAB sācis kriminālprocesu saistībā ar NMPD veiktajiem iepirkumiem, kas saistīti ar operatīvā autotransporta iegādi un sanitāro pakalpojumu sniegšanu. Izvērtējot Valsts kontroles veiktās revīzijas materiālus, birojs veica resorisko pārbaudi un tās rezultātā iegūtās ziņas bija pamats kriminālprocesa sākšanai.

Jau ziņots, ka 29.aprīlī beidzās NMPD noslēgtais līgums ar "Rīgas Sanitāro transporta autobāzi" par ātrās palīdzības mašīnu un to vadītāju nodrošināšanu dienesta Rīgas reģiona brigādēm. Uzņēmums šo pakalpojumu nodrošināja kopš 2010.gada.

Jautājums par to, kā valstij nodrošināt operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus Rīgas reģionā, bija asu diskusiju objekts. Ilgus gadus valsts šos pakalpojumus pirka ārpakalpojumā no "Rīgas Sanitārās transporta autobāzes", taču Valsts kontrole un atsevišķi politiķi norādīja, ka valsts šādi ievērojami pārmaksā.

Šā gada janvārī Valsts kontrole paziņoja, ka, izmantojot NMPD automašīnu ārpakalpojumu, ir pārmaksāti gandrīz 12 miljoni eiro. Kā aģentūru LETA toreiz informēja Valsts kontroles pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja, revīzijā secināts, ka NMPD ir nelietderīgi izlietojis valsts budžeta līdzekļus vairākās pozīcijās.

Piemēram, sākotnēji līgumā ar uzņēmumu "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" bija noteikts, ka uzņēmumam līdz 2011.gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014.gada 30.jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Tādējādi NMPD par pakalpojuma saņemšanu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.

Tikmēr NMPD nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā.

KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar "Rīgas Sanitāro transporta autobāzi". Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.